Eduards Veidenbaums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eduards Veidenbaums
Eduards Veidenbaums
Personīgā informācija
Dzimis 1867. gada 3. oktobrī
"Glāznieki", Priekuļu pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Cēsis, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1892. gada 24. maijā (24 gadi)
"Kalāči" Mūrmuižas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Liepas pagasts, Karogs: Latvija Latvija)
Literārā darbība
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 1880. gadi1892.
Žanri dzeja
Augstskola Tērbatas Universitāte

Eduards Veidenbaums (dzimis 1867. gada 3. oktobrī, miris 1892. gada 24. maijā) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs. Viņa dzejoļi sākotnēji izplatījās rokrakstos un tika publicēti tikai pēc viņa pāragrās nāves.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1867. gadā Priekuļu pagasta “Glāznieku” māju (šobrīd mājas atrodas Cēsu pilsētas teritorijā) saimnieka ģimenē. 1872. gadā ģimene pārcēlās uz MūrmuižasKalāčiem”. 1886. gadā viņš beidza Vidzemes guberņas ģimnāziju. 1887. gadā uzsāka studijas Tērbatas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Studiju laikā Tērbatā kādu laiku mitinājās latviešu studentu korporācijas Lettonia namā, tomēr par korporācijas biedru nekļuva. Veidenbauma interešu lokā ietilpa arī tautsaimniecība un vēsture, viņš piedalījās studentu zinātniski literārās biedrības “Pīpkalonija” dibināšanā.

1891. gada decembrī viņš pēc saaukstēšanās saslima un nākamā gada pavasarī mira no strauji progresējošās tuberkulozes, apglabāts Liepas ciema kapos.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1958. gadā “Kalāčos” iekārtoja muzeju. 1968. gadā nodibināja Eduarda Veidenbauma literāro prēmiju. 1967. gadā viņa kapa vietā tika atklāts dzejniekam veltīts no šūnakmens veidots piemineklis.

1987. gadā mūziķis Juris Kulakovs sakomponēja dziesmu ciklu "Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem". To ierakstīja Ieva Akuratere, tā videoversija tika ierakstīta Latvijas TV, taču oficiāli cikls nekad nav izdots. Populārākā cikla dziesma ir "Reiz zaļoja jaunība".

Literārā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veidenbaums skeptiski vērtēja sava laika latviešu rakstniecību un labprātāk lasīja Horāciju, Šilleru un Heini. Viņš bija emocionāls skeptiķis, kurš savai skepsei ļāva izpausties ironijā — gan pret pasauli, gan pret sevi. Knuts Skujenieks ir teicis: Es viņu drīzāk dēvētu par izmisuma dzejnieku - gan personīgā, gan sociālā plāksnē. Viņš alka pēc revolūcijas, kurai laiks vēl nebija pienācis, viņš alka pēc sapratnes un mīlestības kuru saņēma pārāk maz. Jau ģenētiski slimības apzīmogots, dzejnieks nevarēja nejust sev atvēlētā laika īsumu.[2]

Veidenbaumam kļūdaini mēdz piedēvēt tekstus "Es zinu, visi mani nievā" un "Es esmu nabags vecpuisis". Tie nav uzskatāmi par viņa darbiem un nav arī iekļauti nevienā viņa darbu izlasē vai kopotajos rakstos.[3]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā Veidenbauma dzejas publikācija parādījās gadu pēc viņa nāves, bet pirmā grāmata iznāca 1896. gadā.

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dzejas (1896) Ed. Treimaņa redakcijā, Rīgā
  • Dzejas (1900) Redaktors Fricis Roziņš - Āzis, Zociāldemokrātu bibliotēkas izdevums (Zociāldemokrātu bibliotēka Nr.5), Londonē (Londonā)
  • Dzejas (1906) Sakopojis Paberžu Rūdolfs. Rīgā un Tukumā.
  • Dzejas (1935) P.Vintiņa ievads, redakcija, komentāri. "Prometejs", Maskava
  • Dzejas (1945) VAPP daiļliteratūras apgāds

Kopoti raksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1907 - 1909 Kopoti raksti. 1—6 rediģējis Edvards Treimanis-Zvārgulis. Valmierā, P. Skrastiņš.
  • 1920 Kopoti raksti.1-6 rediģējis Ed. Treimanis-Zvārgulis. Cēsīs un Valmierā, K. Dūnis
  • 1926 Raksti rediģējis R. Egle. Cēsīs un Rīgā, O. Jepe
  • 1961 Kopoti raksti. 1—2., rediģējis A. Vilsons. Rīgā: LVI

Izlases[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Izlase. R.: LVI (1952)
  • Brīvības cēlajais gars. R.: Liesma (1978)
  • Domāju es domas dziļas... R.: Draugi N.I.M.S. (2000)
  • Dzejas. R.: Nordik (2005)

Par autoru[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rūdolfs Egle. Eduards Veidenbaums dzīvē un darbos. (1926)
  • A.Vilsons. Eduarda Veidenbauma dzīve. (1967)
  • Līvija Volkova. Eduards Veidenbaums. (1979)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Eduards Veidenbaums, Guntis Berelis, ieraksts datubāzē Latvijas Literatūras centra mājaslapā, pārskatīts 23.12.2008.
  2. K. Skujenieks. Katram savs un visiem viens. E. Veidenbauma dzejas izlase. Rīga. 2005. pēcvārds.
  3. Vai zini, ka Veidenbaums nav vārdu autors dažām ļoti populārām dziesmām? lsm.lv 2021. gada 3. jūlijā

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]