LCROSS
LCROSS Lunar CRater Observation and Sensing Satellite | |
LCROSS kopā ar Centaur mākslinieka redzējumā | |
KA veids | Mēness zinātnes |
Organizācija: | NASA |
Bāzes platforma | ESPA |
Starts | 18.06.2009. 21:32 UTC |
Starta vieta | Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija LC-41 |
Nesējraķete | Atlas V/401 |
Beigu datums | 2009. gada 9. oktobrī 11:31 UTC |
NSSDC ID | 2009-031B |
SCN | 35316 |
Tīmekļa vietne | https://nasa.gov/LCROSS |
LCROSS jeb Lunar CRater Observation and Sensing Satellite (angļu: "Mēness krātera novērošanas un uztveršanas pavadonis"), ir NASA zonde Mēness izpētei. Tā tika palaista kopā ar Lunar Reconnaissance Orbiter (LRO) 2009. gada 18. jūnijā.
LCROSS tika izstrādāta, lai novērotu nesējraķetes pēdējās pakāpes Centaur ietriekšanos Kebeus (Cabeus) krāterī, netālu no Mēness dienvidpola, kurā pētnieki cerēja ieraudzīt ūdens pazīmes. Arī pati zonde pēc tam ietriecās Mēnesī, pirms tam paspējot uz Zemi noraidīt novērošanas datus. Ietriekšanās notika 2009. gada 9. oktobrī 11:31 UTC.
Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]LCROSS kosmiskais aparāts tika izveidots, izmantojot nesējraķetes derīgās kravas gredzenveida adapteri Expendable Launch Vehicle Secondary Payload Adapter (ESPA), ar kuru LRO zonde tika piestiprināta pie Centaur raķešpakāpes. ESPA parasti tiek izmantots, lai kopā ar pamata derīgo kravu kosmosā nogādātu līdz sešiem maziem izlaižamiem pavadoņiem. ESPA patstāvīga kosmiskā aparāta lomā izmantots pirmoreiz.
ESPA ārpusē tika pievienoti seši paneļi, kuros atradās zinātniskās ierīces, vadības un kontroles sistēmas, sakaru ierīces, akumulatori un saules baterijas. Gredzena iekšpusē atradās neliels vienkomponenta degvielas raķešdzinējs. Sakarus nodrošināja divas S joslas visvirzienu antenas un divas vidēja pastiprinājuma antenas.
Atsauces un piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: LCROSS |