Proba-2

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Proba-2
PROBA2
KA veids eksperimentāls pavadonis
Operators Eiropas Kosmosa aģentūra
Izgatavotāji Verhaert
Starta datums 02.11.2009. 01:20:00 UTC
Starta vieta Pļesecka 133/3 Karogs: Krievija Krievija
Nesējraķete Rokot/Briz-KM
Palaists kopā ar SMOS
Lidojuma ilgums 2 gadi (plānots)
NSSDC ID 2009-059B
Tīmekļa vietne [1]
Masa 120 kg
Orbītas elementi[1]
Centr. ķermenis Zeme
Orbītas veids Saules-sinhronā orbīta
Slīpums 98,31°
Periods 99,18 min
Apogejs 728 km
Perigejs 711 km
Programma Proba
Iepriekšējais Nākamais
Proba-1 Proba-V

Proba-2 (Project for On-Board Autonomy - 2) ir Eiropas Kosmosa aģentūras pavadonis no PROBA sērijas. Paredzēts jaunu tehnoloģisku risinājumu pārbaudei, kā arī zinātniekiem pērījumiem. Tas palaists 2009. gada novembrī.

Kosmiskais aparāts izgatavots Beļģija uzņēmuma Verhaert vadībā. Proba-2 izmēri ir 0.6 × 0.6 × 0.8 m ar diviem atveramiem saules bateriju paneļiem. Tā stabilizāciju telpā nodrošina četri Dynacon žiroskopi. Stāvokļa noteikšanai kalpo augstas precizitātes zvaigžņu sensori GPS ierīce un trīs ašu magnetometrs.

Tehnoloģiju demonstratori:[2]

  • jauna tipa litija jonu baterija (izgatavotājs SAFT, Francija);
  • datu un elektroenerģijas pārvaldības sistēma ar daudzām jaunām tehnoloģijām, tai skaitā LEON procesoru (Verhaert Space, Beļģija);
  • kombinēti oglekļa šķiedru un alumīnija strukturālie paneļi (Apco Technologies SA, Šveice);
  • jauna modeļa žiroskopi (Dynacon, Kanāda), zvaigžņu sensors (DTU, Dānija), GPS uztvērējs (DLR, Vācija);
  • modernizēta telekomandu sistēma (STT- SystemTechnik GmbH, Vācija);
  • ciparu saules sensors (TNO, Nīderlande);
  • divu frekvenču GPS uztvērējs (Alcatel Espace, Francija);
  • šķiedru sensoru sistēma temperatūras un spiediena mērīšanai pavadonī (MPB Communications Inc., Kanāda);
  • jauns zvaigžņu sensors, kas izstrādāts BepiColombo misijai (Galileo Avionica, Itālija);
  • ļoti augstas precizitātes flux-gate magnetometrs (DTU, Dānija);
  • eksperimentāls saules bateriju panelis ar koncentratoru (CSL, Beļģija);
  • ksenona gāzes dzinējsistēma (SSTL, Apvienotā Karaliste un Bradford, Nīderlande);
  • mikrokamera X-CAM (Micro-cameras & Space Exploration, Šveice);
  • jauni navigācijas un vadības algoritmi (NGC, Kanāda).

Divi Saules novērošanas eksperimenti:[2]

  • Large Yield Radiometer (LYRA) — veic novērojumus ultravioletajā spektrā (vadošā organizācija Centre Spatial de Liège, Beļģija);
  • The Sun Watcher using APS and Image Processing (SWAP) — tālā ultravioletajā spektra teleskops, kas veic Saules koronas novērojumus (vadošā organizācija Centre Spatial de Liège, Beļģija).

Divi kosmiskās zinātnes eksperimenti:[2]

  • Dual Segmented Langmuir Probes (DSLP) — mēra elektronu blīvumu un temperatūru fona plazmā Zemes magnetosfērā;
  • Thermal plasma measurement unit (TPMU) — mēra jonu blīvumu un sastāvu.

Abi izgatavoti Čehijā.

Lidojuma gaita[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Proba-2 tika palaists 2009. gada 2. novembrī 01:20:00 UTC ar nesējraķeti Rokot/Briz-KM no Pļeseckas kosmodroma. Tas bija sekundārā krava Eiropas pavadonim SMOS.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 2009 - Launches to Orbit and Beyond Robert Christy, (angliski)
  2. 2,0 2,1 2,2 ABOUT PROBA-2 ESA (angliski), (angliski)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • PROBA2 ESA (angliski)
  • PROBA2 Royal Observatory of Belgium (angliski)
  • PROBA 2 Gunter's Space page (angliski)