2009. gads kosmonautikā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Notikumi kosmonautikā: 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
Notikumi pasaulē: 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.

Šeit apkopoti 2009. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.


2009. gadā Irāna kļuva par kosmosa lielvalsti, pirmoreiz ar savu nesējraķeti palaižot savu pavadoni. ASV un Krievija veica deviņus pilotējamos lidojumus; SKS pastāvīgā apkalpe palielinājās no trijiem līdz sešiem cilvēkiem. Japāna palaida savu pirmo kravas kuģi HTV-1.

Plašu rezonansi izsauca mobilo sakaru pavadoņa Iridium 33 sadursme ar nestrādājošu Krievijas militāro pavadoni.

Jaunais NASA vadītājs Čārlzs Boldens (no kreisās) tiekas ar Roskosmos vadītāju Anatoliju Perminovu Lidojumu vadības centrā, Krievijā, 2. oktobrī

ASV aģentūras NASA direktora amatu atstāja Maikls Grifins, tā vietā stājās bijušais astronauts Čārlzs Boldens. Savukārt par Indijas Kosmosa pētījumu organizācijas vadītāju kļuva K. Radhakrišnans, nomainot G. Madhavanu Nairu.

Kosmiskie nesēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gadā trīs valstis: Irāna, Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja mēģināja ar savām nesējraķetēm ievadīt Zemes orbītā savā zemē izgatavotus pavadoņus. Tas veiksmīgi izdevās vienīgi Irānai, kad tā 2. februārī ar raķeti Safir-2 palaida pavadoni Omīd. Tādējādi Irāna kļuva devīto valsti, kurai tas izdevies. 5. aprīlī Ziemeļkorejā palaida raķeti Unha. Lai gan Ziemeļkoreja apgalvoja, ka orbītā ievadīts pavadonis Kwangmyŏngsŏng-2, citu valstu novērošanas dienesti to neapstiprināja. 25. augustā Dienvidkoreja palaida savu pirmo nesējraķeti Naro-1 (izgatavota ar Krievijas palīdzību), diemžēl pavadonis kļūmes dēļ netika ievadīts orbītā.

Veikti vairāku jaunu nesējraķešu starti: Japānas H-2B un ASV Ares I (tā tika palaista suborbitālā izmēģinājumu lidojumā Ares I-X). Savukārt pēdējā lidojumā devās Ukrainas nesējs Cikon-3 un Eiropas Ariane 5GS.

2009. gadā notika trīs startu avārijas. 24. februārī avarēja Taurus-XL ar NASA Zemes atmosfēras pētniecības pavadoni Orbiting Carbon Observatory, kas neatdalījās no pēdējās pakāpes. Lai gan Ziemeļkoreja apgalvoja, ka tā 5. aprīlī ievadījusi orbītā pavadoni Kwangmyŏngsŏng-2, neviens objekts pēc šī starta netika pamanīts, tāpēc nav skaidrs, vai tas bija neveiksmīgs kosmiskas nesējraķetes starts vai arī tikai ballistiskās raķetes suborbitāls izmēģinājums. Dienvidkorejas 25. augusta nesējraķetes Naro-1 starts beizās ar kļūmi, kad neatvērās pavadoni aptverošais plūsmvirzis.

Vairākas daļējas nevieksmes notika, kad derīgā krava tika ievadīta orbītā, kuras parametri tomēr neatbilda paredzētajiem. 21. maijā Krievijas raķetes Sojuz-2.1a otrā pakāpe izslēdzās priekšlaicīgi. Militārais pavadonis atradās zemākā orbītā, bet ar pavadoņa dzinējiem tas spēja sasniegt vajadzīgo orbītu. 31. augustā Ķīnas nesējraķetes CZ-3B trešās pakāpes dzinēja gāzģenerators pārdega, kā dēļ nevarēja veikt otro dzinēja darbināšanu. Rezultātā Indonēzijas sakaru pavadonis Palapa-D nesasniedza plānoto orbītu. Orbītu tas pacēla ar paša pavadoņa dzinejiem, tērējot degvielas krājumus, kas samazinās tā darbības ilgumu.

Starptautiskais konsorcijs Sea Launch paziņoja par bankrota procedūras sākšanu, un no okeāna starta platformas Odyssey notika tikai viens starts. Tālākā šī projekta nākotne bija neskaidra, lai gan tā akcionāri apgalvoja, ka tiks darīts viss, lai Sea Launch turpinātu darbību.

Kosmosa pētniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan 2009. gadā netika palaista neviena starpplanētu zonde, 18. jūnijā uz Mēnesi startēja Lunar Reconnaissance Orbiter kopā ar LCROSS. LRO iegāja selenocentriskā orbītā, bet LCROSS ar Centaur raķešpakāpi 9. oktobrī ietriecās Mēness virsmā dienvidpola rajonā. Vēlākā LCROSS savākto datu analīze deva pieradījumus par ūdens esamību uz Mēness. Vēl citas Mēness zondes beidza darbību. Japānas zondes Kaguya mazais pavadonis Okina Mēness virsmā ietriecās 12. februārī. Arī pati Kaguya nogāja no orbītas 10. jūnijā. Ķīnas zonde Chang'e 1 beidza misiju 1. martā. Indijas aparāts Chandrayaan-1 beidza darbību 29. augustā, kad tika zaudēti sakari ar zondi.

Agrāk palaistās starpplanētu zondes turpināja aktīvu vai pasīvu darbību. Februārī Dawn veica Marsa pārlidojumu, lai izmantotu planētas gravitāciju ātruma palielināšānai; novembrī tā ielidoja ielidoja asteroīdu joslā. Septembrī MESSENGER veica Merkura trešo pārlidojumu. Rosetta veica Zemes trešo pārlidojumu.

Saules izpētes zonde Ulysses darbība tika izbeigta 30. jūnijā, izslēdzot tā iekārtas.

Palaistas četras astronomiskās observatorijas. 7. martā Zemei sekojošā heliocentriskā orbītā tika ievadīta NASA aparāts Kepler citplanētu meklēšanai. 14. maijā startēja ESA observatorijas Herschel (infrasarkanais teleskops) un Planck (reliktstarojuma izotropijas novērošanai), kuras jūlija iegāja orbītā ap Lagranža punktu L2. 14. decembrī solārsinhronā orbītā tika palaista NASA infrasarkanā spektra observatorija WISE.

30. janvārī Krievijā palaists Saules pētniecības pavadonis Koronas-Foton, kas gan uz gada beigam bija sabojājies. Šis bija pirmais zinātniskais pavadonis Krievijā pēdējo desmit gadu laikā.

Pilotējamie lidojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gadā veikti deviņi kosmosa kuģu lidojumi ar cilvēkiem uz borta, visvairāk kopš 1997. gada. No tiem četri bija Krievijas Sojuz-TMA un pieci ASV Space Shuttle. Astoņu lidojumu mērķis bija Starptautiskā kosmosa stacija (SKS), bet viens (STS-125) tika rīkots Habla kosmiskā teleskopa remontam.

Krievija ar specializētu transportkuģi Progress M-MIM2 SKS nogādāja pētniecisko moduli / slūžu kameru Poisk (MIM-2).

Saistībā ar SKS apgādi, Krievija sūtīja četrus bezpilota transportkuģus Progress M (divus modernizētos ar ciparu vadības sistēmu un divus vecā parauga). Japāna palaida un izmēģināja savu pirmo kravas kuģi HTV-1.

7. decembrī ASV privātā kompānija The Spaceship Company prezentēja kosmoplānu SpaceShipTwo, kas paredzēts cilvēku vizināšanai suborbitālos lidojumos.

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]