Labradoras pussala

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Labradoras pussala, Kanāda

Labradoras pussala ir liela pussala Kanādas austrumos. To apskalo Hudzona līcis rietumos, Hudzona šaurums ziemeļos, Labradoras jūra austrumos un Sentlorensa līcis dienvidaustrumos. Pussalā atrodas Labradoras reģions, kas ir daļa no Ņūfaundlendas un Labradoras provinces, kā arī vairāki Kvebekas provinces reģioni. Pussalas platība ir 1 400 000 kvadrātkilometri.

Atrašanās vieta un ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalna nogāze Nainā, pussalas austrumu krastā

Pussalu no visām pusēm ieskauj jūra, izņemot dienvidrietumu daļu, kur tā savienojas ar sauszemi. Pussalas ziemeļrietumu daļa veido vēl vienu, nelielāku pussalu, ko sauc par Ungavas pussalu, ko ieskauj Hudzona līcis, Hudzona šaurums un Ungavas līcis. Ungavas pussalas tālākais ziemeļu punkts, Volstenholma rags, ir arī Labradoras pussalas un Kvebekas provinces tālākais ziemeļu punkts.

Pussala veido plakankalni, kurā izveidojušās upju ielejas. Ir vairākas kalnu grēdas. Torngata kalni atrodas pussalas ziemeļu daļā; tajos atrodas pussalas augstākā virsotne — Kobviks, kas ar 1652 metru augstumu ir augstākā Kanādas virsotne uz austrumiem no Albertas. Kalnos atrodas arī Torngata kalnu nacionālais parks, vienīgais Kanādas nacionālais parks Labradoras pussalā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieņemts uzskatīt, ka pussala nosaukta portugāļu pētnieka Žoau Fernandiša Lavradora vārdā. Viņam 1499. gadā Portugāles karalis Manuels I piešķīra patentu, kas saskaņā ar Tordesiljasas līgumu ļāva viņam pētīt šo Atlantijas okeāna daļu.