Labradoras jūra

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Labradoras jūra
LabradorasJura.JPG
Platība: 840 000 km2
Platums: 1 000 km
Maks. dziļums: 4 316 m
Valstis un citas teritorijas: Grenlande
Kanāda
Lielākās pilsētas: Nūka

Labradoras jūraAtlantijas okeānam piederīga malas jūra starp Labradoras pussalu un Grenlandi.

Vispārējs raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu daļā jūra ir ap 700 metrus dziļa, savukārt dienvidu daļā - līdz 4 316 metrus dziļa un ap 1 000 km plata.

Jūra sākusi veidoties pirms aptuveni 61 miljoniem gadu, kad tektonisko procesu rezultātā no Ziemeļamerikas atdalījās Grenlande. Jūras tālākā izplešanās apstājās pirms aptuveni 40 miljoniem gadu.

Pēdējā ledus laikmetā Labradoras jūrā no ledāja nokļuva ļoti daudz aisbergu, kuros bija ieslēgti arī akmeņi. Tagad šie akmeņi klāj jūras gultni.

Labradora jūras centrālajā daļā, sākot no Hudzona šauruma uz dienvidiem stiepjas viens no pasaulē lielākajiem turbidītu kanāliem - zemūdens nogruvumu ceļiem. Pa šo 1,5 - 2,5 kilometrus plato, 100 - 200 m dziļo kanālu virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem nogruvumi plūst simtiem kilometrus tālu, sasniedzot lielu dziļumu pie Jaunanglijas krastiem.

Labradoras jūrā no ziemeļiem uz dienvidiem gar Kanādas krastu plūst aukstā Labradoras straume, savukārt salīdzinoši siltākā Rietumgrenlandes straume plūst no dienvidiem uz ziemeļiem gar Grenlandes rietumu krastu.

No decembra līdz jūnijam jūras ziemeļu un rietumu daļu klāj ledus. Zem jūras atrodas dabasgāzes atradnes, taču resursu apguvi kavē aisbergi.

Robežas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļos pāriet Deivisa šaurumā, kas jau ir Ziemeļu Ledus okeāna daļa. Austrumos - Grenlandes dienvidrietumu piekraste un atklāts Atlantijas okeāns. Dienvidos - atklāts Atlantijas okeāns. Dienvidrietumos un rietumos - Labradoras pussalas piekraste. Ziemeļrietumos - Hudzona šaurums un Bafina Zeme.