Laima Slava

Vikipēdijas lapa
Laima Slava
Laima Slava 2017.gadā.
Laima Slava 2017.gadā.
Personīgā informācija
Dzimusi 1947. gada 12. jūlijā (76 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība latviete
Zinātniskā darbība
Zinātne Mākslas vēsture
Darba vietas ZA Mākslas vēstures institūtā (1975-1983)
avīzē "Literatūra un Māksla" (1983-1988)
Rīgas Videocentrs un Multimediju centrs (1989-1995)
izdevniecība "Neputns" (kopš 1997.g.)
Alma mater Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā

Laima Slava (dzimusi Klieģe, 1947. gada 12. jūlijā) ir latviešu mākslas zinātniece un izdevēja.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

L. Slava mācījusies Rīgas 49. vidusskolā, studējusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā.

Strādājusi ZA Mākslas vēstures institūtā (1975-1983), avīzē "Literatūra un Māksla" (1983-1988), izdevniecībā "Liesma" (1988-1989), Rīgas Videocentrā un Multimediju centrā (1989-1995)

Kopš 1997. gada izdevniecības "Neputns" galvenā redaktore.

Daudzu monogrāfisku mākslas albumu sastādītāja un teksta autore. Pētījusi Borisa Bērziņa daiļradi, sarakstījusi grāmatas "Dieva buča" (2000) un "Boriss Bērziņš" (2002 un 2016).

Latvijas Mākslinieku savienības biedre (kopš 1981. gada).

Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (2011). Saņēmusi Baltijas Asamblejas balvu mākslā par izcilu ieguldījumu mākslas zinātnē un izdevējdarbībā (2017).[1] Piešķirts augstais Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora goda nosaukums[2].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]