Lamblijas

Vikipēdijas lapa

Lamblijas ir vienšūņu tipa vicaiņu klases endoparazīti, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku tievajā zarnā un ierosina lambliozi. Lamblijai ir 2 bioloģiskas formas: veģetatīvā un cistas forma. Veģetatīvā forma (10 — 18 x 6 — 10 μm) ir ļoti kustīga, bumbierveidīga, ar 2 spēcīgiem diskveida piesūcekņiem. Tās pārvietojas ar vicām, barību uzņem ar visu ķermeņa virsmu, vairojas, vienkārši daloties. Cistas (10 — 14 μm) ir nekustīgas un barību neuzņem. No invadētā organisma lamblija un to cistas izdalās kopā ar izkārnījumiem. Sausums un saules stari iznīcina gan cistas, gan veģetatīvās formas, bet mitrums un siltums veicina to dzīvotspējas saglabāšanos. Lamblijas cistas ārējā vidē izplata mušas un prusaki, veģetatīvā forma parasti iet bojā. Cilvēks invadējas, norijot lamblija cistas, no kurām tievajā zarnā veidojas parazīta veģetatīvā forma; nonākusi resnajā zarnā, lamblija noapaļojas un pārklājas ar izturīgu apvalku — iecistējas.