Skarbā dedestiņa
Skarbā dedestiņa Lathyrus hirsutus (L.) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Angiospermae) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Pākšaugi (Fabales) |
Dzimta | Tauriņzieži (Fabaceae) |
Ģints | Dedestiņas (Lathyrus) |
Suga | Skarbā dedestiņa (Lathyrus hirsutus) |
Skarbā dedestiņa Vikikrātuvē |
Skarbā dedestiņa (Lathyrus hirsutus) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Latvijā konstatēta 20. gadsimta otrajā pusē uz dzelzceļa.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augam ir 30—100 cm garš, kāpelējošs, sazarots, stublājs. Lapa sastāv no kāta ar šaurām pielapēm un viena lancetisku lapiņu pāra (ga 3—6 cm, pl 0,5—1,5 cm). Lapas galā gara, žuburaina vītne. Gan stublājs, gan lapas kāts ir spārnains.
Lapu žāklēs gari ziedneši ar 1—3 zili violetiem ziediem. Karogs parasti spilgtāks nekā pārējās vainaga daļas. Auglis ir 3—5 cm gara pāksts, klāta ar gariem, gaišiem matiņiem, kas atrodas uz sīkiem pauguriem. Auglim nogatavojoties, matiņi nokrīt, bet ir labi jūtama pāksts raupjā virsma. Pākstī atrodas 5—6 tumši brūnas, raupjas sēklas. Zied jūnijā, jūlijā.[1][2]
Izplatība un ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skarbā dedestiņa sastopama Eiropā, Āzijas dienvidrietumos un Ziemeļāfrikā.[3] Lielākajā daļā Centrāleiropas apgabalu tā ievesta pēc 1830. gada kopā ar graudaugu un vīķu sēklām un izplatīta nevienmērīgi.[2]
Savvaļā aug krūmājos, mežmalās, kalnu nogāzēs, kaļķainās un barības vielām ne pārāk nabadzīgās smilšainās vai smilšmāla augsnēs. Sastopama arī kā nezāle labības laukos un lauku malās. Ēncietīgs, siltumu mīlošs augs.[4]
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš 17. gadsimta Nīderlandē skarbo dedestiņu izmanto erozijas novēršanai, zaļmēslojumam un kā dekoratīvo augu. Lopbarībai var izmantot pirms augļu izveidošanās, jo sēklas ir indīgas.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ N. Priedītis Enciklopēdija Latvijas augi. Rīga : Gandrs, 2014. 328. lpp. ISBN 978-9934-8015-2-5
- ↑ 2,0 2,1 Erich Oberdorfer: Pflanzensoziologische Exkursionsflora für Deutschland und angrenzende Gebiete. Stuttgart (Hohenheim) 2001, S. 619. ISBN 3-8001-3131-5
- ↑ Lathyrus hirsutus L. Plants of the World Online. Royal Botanic Gardens, Kew. Skatīts: 2024.02.29.
- ↑ Lathyrus hirsutus L. Rauhaarige-Platterbse In: Info Flora, dem nationalen Daten- und Informationszentrum der Schweizer Flora. Skatīts: 2024.03.01.
- ↑ Ruige lathyrus In: FLORON Verspreidingsatlas Vaatplanten. Skatīts: 2024.03.01.