Latviešu skola Maskavā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā Latviešu skola Maskavā (Svētdienas skola) savas durvis vēra 1994. gada 12. februārī, pateicoties pirmā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, Latvijas Republikas vēstnieka Krievijas Federācijā, dzejnieka Jāņa Petera centieniem, radot vietu, kur skanētu latviešu valoda, latviešu dziesmas un latviskās tradīcijas ievītu savu nemainīgo pavedienu dzīves straujo pārvērtību dinamiskajā audumā.[1].

Skolas atklāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019./2020.mācību gada atklāšana

Svētdienas skolas atklāšana izvērtās svinīga un krāšņa. 1994.gada 12.februārī, Čaplīgina ielā 3, Maskavā uz skolas atklāšanu bija ieradušās vairākas augstas amatpersonas — Valsts kultūras ministrs Jānis Dripe, kurš jaunajiem skolniekiem dāvināja ābeces un Latvijas vēstures grāmatas; Latvijas prezidenta padomnieks kultūras jautājumos, komponists Raimonds Pauls, kuram līdzi bija atbraucis bērnu ansamblis "Dzeguzīte"; Latvijas Republikas ārlietu ministrs Georgs Andrejevs, Igaunijas un Lietuvas vēstnieki Krievijā, kā arī Polijas un Ungārijas vēstniecību pārstāvji; Krievijas Ārlietu ministrijas un Latviešu kultūras biedrības Maskavā pārstāvji.[2]

Uz pirmo skolas dienu bija ieradušies 36 jaunie skolēni.

Audzēkņi un nodarbības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skolā ik gadu mācās 40—50 audzēkņu vecumā no 6 līdz 17 gadiem. Nodarbības notiek latviešu valodā trīs līdz četras reizes mēnesī, sestdienās un svētdienās. Skolas nodarbības ir sadalītas sešās daļās[3]:

  • Latviešu valoda
  • Latvijas vēstures
  • Latvijas Ģeogrāfija
  • Radošā māksla
  • Mūzika
  • Latviešu dejas

Skolas pasniedzēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skolotāja Guna Goluba māca latviešu dziesmas

Pirmos divdesmit mācību gadus skolu vadīja Guna Goluba. Skolas vadītāja par nopelniem Latvijas valsts labā — ilggadējo, nesavtīgo un nozīmīgo ieguldījumu latviešu kultūras un nacionālo vērtību saglabāšanā un stiprināšanā ārpus Latvijas 2014. gadā saņēma Triju Zvaigžņu ordeni.[4] Skolas pastāvēšanas laikā vairākkārt mainījušies pedagogi. Zīmēšanas stundās visvairāk ar bērniem strādājis Jānis Anmanis, kurš desmit gadus, nežēlodams ne laiku, ne enerģijas, divas vai trīs reizes mēnesī mēroja ceļu no Rīgas uz Maskavu. Šobrīd zīmēšanas nodarbības vada vēstniecības darbinieku dzīvesbiedri, kuri arī nodrošina skolas darbu un parūpējas par skolas pasākumu organizēšanu.

No 2014.gada līdz 2016.gadam Skolu vadīja Rita Sniedze. Kopš 2016.gada Skolas vadītāja ir Antra Levova. 2019.m.g./2020.m.g. skolā pasniedza desmit skolotāji.[5]

Latviešu valodas pasniedzēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1994.-1997.gads — Ingrīda Levrence, Broņislava Svedrlovska, Lolita Beļska
  • 1997.-2000.gads — Rita Štekerhofa
  • 2000.-2002.gads — Gaida Landmesere
  • 2002.-2003.gads — Ināra Serafinoviča
  • 2003.-2004.gads — Ieva Pildegoviča
  • 2005.-2009.gads — Rota Vizule, Rita Štekerhofa
  • 2009.-2013.gads — Rita Štekerhofa
  • 2013.-2014.gads — Rita Štekerhofa, Irita Saukāne
  • 2014.- 2019.gads — Irita Saukāne, Liene Perevalova
  • 2019.- pašreiz — Irita Saukāne, Ilze Renga, Alise Žilinska

COVID-19[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pandēmijas laikā skola pārgāja uz tālmācību, mācot latviešu valodu un Latvijas vēsturi attālināti[6]

References[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu skola Maskavā, Latviešu skolas Maskavā dibināšana un attīstība 1994.gads-2014.gads, Guna Goluba, 2017
  2. Latviešu skola Maskavā, Latviešu skolas Maskavā dibināšana un attīstība 1994.gads-2014.gads, Guna Goluba, 2017, p.7
  3. Skolas mājas lapa
  4. «Par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu un apbalvošanu ar goda zīmi - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). 2014. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2020-08-14.
  5. Skolas facebook lapa
  6. Skolas facebook lapa

External links[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]