Jānis Peters

Jānis Peters;
Personīgā informācija
Dzimis	1939. gada 30. jūnijā (84 gadi); Priekule, Latvija
Dzīves vieta	Rīga
Literārā darbība
Pseidonīms	Jānis Pīlādzis
Valoda	latviešu
Rakstīšanas laiks	1961-
Slavenākie darbi	Manai dzimtenei
	Ietekmējies no
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Jānis Peters (dzimis 1939. gada 30. jūnijā Priekulē) ir latviešu dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks^[2] un diplomāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Peters ir dzimis 1939. gada 30. jūnijā Priekulē. No 1947. līdz 1958. gadam viņš mācījās Liepājas 6. vidusskolā.^[3] Strādāja Liepājas teātrī par skatuves strādnieku un režisora palīgu (1957-1963), Liepājas rajona laikrakstā „Ļeņina Ceļš” (1963-1964), laikrakstā „Cīņa” (1964-1967), žurnālā „Zvaigzne” par prozas nodaļas redaktoru (1967-1972).

Pirmā Petera dzejas publikācija «Kaist pīlādzis sniegā» bija 1961. gadā Liepājas laikrakstā «Komunists». Pirmais dzejoļu krājums «Dzirnakmens» izdots 1968. gadā. 1968. gadā viņš tika uzņemts LPSR Rakstnieku savienībā, kur bija valdes sekretārs (1974-1976), dzejas konsultants (1974), pirmais sekretārs (1985-1990). Bijis PSKP biedrs.

Atmodas gados pievērsās sabiedriskajai un politiskajai darbībai un kļuva par vienu no tā laika notikumu laika centrālajām personībām. J. Peters bija viens no Tautas frontes dibinātājiem un līderiem. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kļuva par diplomātu: bija Latvijas Republikas valdības pilnvarotais pārstāvis Maskavā (1991-1992) un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā (1992-1997).

20. gadsimta deviņdesmitajos gados kopā ar Raimondu Paulu un Aināru Šleseru veidoja Jauno partiju, 21. gadsimta sākumā iesaistījās Šlesera Jaunās kristīgās partijas un Latvijas Pirmās partijas veidošanā un atbalstīšanā.^[4]

Krišjāņa Valdemāra fonda vadītājs (no 1998. gada), LU Austrumeiropas institūta Sabiedrisko attiecību institūta direktors (no 1999. gada).

2008. gadā saņēma Cicerona balvu nacionālajā politikā par Atmodas laika idejas attīstīšanu.^[1]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Peters ir publicējis vairākus dzejoļu krājumus, rakstījis esejas par izciliem latviešu kultūras darbiniekiem.

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzirnakmens. Rīga: Liesma, 1968;
Asinszāle. Rīga: Liesma, 1970;
Mans bišu koks, Rīga: Liesma, 1973;
Ceturtā grāmata. Rīga: Liesma, 1975;
Priekšnojautas. Rīga: Liesma, 1979;
Tautas skaitīšana. Rīga: Liesma, 1984;
Trīs dārgas mantas. Rīga: Liesma, 1984.
Kovārnis korī. (bērnu dzejoļi) Rīga: Liesma, 1988.
Dzejnieka mīlas vārdi. Rīga: Jumava, 2004.
Vīna dvēsele. (dziesmu cikls) Rīga: Jumava, 2005.
Minhauzens un kamikadze. Rīga: Jumava, 2012.
Rudenskura spogulī. Rīga: Jumava, 2017.

Proza un biogrāfijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas toverī sālīti. (kopā ar D. Avotiņu) Rīga: Liesma, 1973;
Kalējs kala debesīs. Rīga: Liesma, 1981;

Izlases[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Modinātāju remonts. Rīga: Liesma, 1980.
Svētā mierā, sāpēs mūžīgās. Rīga, Liesma, 1989.
Es tevi mīlu. Rīga: Jumava, 1998.
Jānis Peters: lirika. Rīga: Zvaigzne ABC, 2003.
Dzeja. Rīga: Atēna, 2004.
Visu mūžu man ir dzejas dienas. Rīga: Jumava, 2015.

Uzrakstījis arī grāmatu par Raimondu Paulu, kurš komponējis vairāk nekā 100 dziesmu ar Petera tekstiem. Sarakstījis libretu Paula Dambja operai „Spārni” (iestudēta 1976. gadā), rakstījis arī dziesmu tekstus vairākām teātra izrādēm.

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1983),
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1990),
LU goda biedrs,
Ojāra Vācieša prēmija (1984),
Sv. Marka ordeņa kavalieris (Venēcija),
Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira (1995),
Atzinības krusts, I šķira (2008)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 Jānis Peters: «Man netrūkst ne goda, ne slavas, ne skaudības», Antra Gabre, Edgars Skvariks, raksts NRA.lv 10.07.2008., pārskatīts 30.06.2009.
↑ 70 gadu jubileju atzīmē dzejnieks un publicists Jānis Peters, raksts portālā DELFI 30.06.2009., pārskatīts 30.06.2009.
↑ Peters Jānis, Viljars Tooms, šķirklis Liepājnieku biogrāfiskajā vārdnīcā, 2002-2007, publicēts portālā letonika.lv, pārskatīts 30.06.2009.
↑ «14. sērija. Jaunās vēsmas un jaunie aprēķini». Apollo.lv (latviešu). 2007-02-07. Skatīts: 2021-07-12.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Peters, profils Radošo savienību padomes datubāzē
Manai dzimtenei kopkora izpildījumā 2008. gada Dziesmu svētkos, video portālā YouTube

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Fricis Kociņš kā Latvijas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs PSRS	Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā 1991 — 1997	Pēctecis: Imants Daudišs

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[NRA_2008-1] 1,0 ^1,1 Jānis Peters: «Man netrūkst ne goda, ne slavas, ne skaudības», Antra Gabre, Edgars Skvariks, raksts NRA.lv 10.07.2008., pārskatīts 30.06.2009.

[2] 70 gadu jubileju atzīmē dzejnieks un publicists Jānis Peters, raksts portālā DELFI 30.06.2009., pārskatīts 30.06.2009.

[3] Peters Jānis, Viljars Tooms, šķirklis Liepājnieku biogrāfiskajā vārdnīcā, 2002-2007, publicēts portālā letonika.lv, pārskatīts 30.06.2009.

[4] «14. sērija. Jaunās vēsmas un jaunie aprēķini». Apollo.lv (latviešu). 2007-02-07. Skatīts: 2021-07-12.

[1]

[2]

[3]

[4]