Latvija (laikraksts)

Šis raksts ir par laikrakstu "Latvija". Par citām jēdziena Latvija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Latvija (1941–1946) bija nelegāls pagrīdes pretošanās kustības izdevums, ko Otrā pasaules kara laikā izdeva okupētajā Latvijā.

Vēsture

Laikraksta pirmais numurs iznāca vācu okupācijas laikā 1941. gada 18. novembrī. Izdevēji norādīja, ka laikrakstu tipogrāfijā Jaunā Eiropa iespiedusi anonīma "Patriotu organizācija". Pirmo laikraksta numuru iespieda uzņēmuma Rota 2. tipogrāfijā, tā iespiešanā piedalījās Kārlis Drava, Arnolds Ters, Čems un A. Kerre. Nākamos astoņus numurus iespieda dažādās vietās ar A.V. Tera darbavietā iegūto tipogrāfijas iekārtu. Bez Rota tipogrāfijas ir zināmas vēl piecas laikraksta iespiešanas vietas - Grēcinieku iela 3-1, Bauskas iela, Maskavas iela, Rīgas pilsētas 10. bibliotēka un Pārslas iela.

Latvija iznāca vienas lapas apjomā ar tekstu tika vienā lapas pusē, un tās metiens svārstījās no 1600 līdz 6500 eksemplāriem. Tekstus rakstīja un rediģēja Kārlis Drava un Jānis Liezeris. Laikrakstu izplatīja galvenokārt Rīgā, iemetot to pastkastītēs, izkaisot uz ielas vai nosūtot pa pastu konkrētiem adresātiem. Atsevišķos gadījumos to izplatīja arī citviet Latvijā.

Līdz 1944. gada septembrim iznāca deviņi laikraksta numuri, taču vācu drošības iestādēm izdevējus tā arī neizdevās atklāt. 1944. gada jūlijā vācu drošības iestādes izdeva viltus Latvija 9. numuru, kurā aicināja latviešus nepadoties boļševiku propagandai un kopā ar Vācijas bruņotajiem spēkiem piedalīties Latvijas aizstāvēšanā pret Sarkano armiju. 8. septembrī iznāca īstais Latvijas 9. numurs, kas paziņoja par viltoto numuru.

Laikraksts nelegāli turpināja iznākt arī padomju okupācijas apstākļos. 1945. gada martā iznāca 11., bet 1946. gada jūnijā 12. numurs. No 1945. gada oktobra līdz 1946. gada maijam K. Drava, J. Liezeris un A.V. Ters paralēli izdeva arī nelegālā laikraksta Mazais Latvis astoņu numurus. Padomju okupācijas laikā izdoto laikrakstu iespiešana notika K. Dravas dzīvoklī Indrānu ielā 18-5 Rīgā.

1946. gadā padomju drošības iestādes laikraksta izdevējus arestēja. No 1947. gada 7. līdz 16. janvārim Latvijas PSR Iekšlietu Tautas komisariāta Kara tribunāls iztiesāja laikrakstu Latvija un Mazais Latvis izdevēju un izplatītāju lietu, apsūdzot Kārli Dravu, Emmu Dravu, Jāni Liezeri, Skaidrīti Liezeri, Arnoldu Teru, Zinaīdu Dīriņu un Alfrēdu Geidānu dažāda veida pretpadomju darbībā. Kārlis Drava tiesas zālē paziņoja, ka

"Pret padomju varu kļuvu noskaņots vācu okupācijas laikā, kad atklājās daudzas negatīvās puses, mani uzskati nesakrita arī ar vācu propagandu. Izdevu avīzes, jo gribēju aizstāvēt taisnību, arī vadoties pēc PSRS Konstitūcijas dotajām tiesībām, taču realitātē viss ir savādāk. Biju par šo atšķirību novēršanu, kā arī par Latvijas izstāšanos no PSRS".

K. Dravam un J. Liezerim piesprieda nāvessodu nošaujot. Spriedumu izpildīja 1947. gada 8. martā. Pārējie notiesātie tika sodīti ar ieslodzījumu no 5 līdz 10 gadiem un nometinājumu no 3 līdz 5 gadiem.

Ārējās saites

• "Latvija", Historia.lv