Latvijas Ārpolitikas institūts

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa

Latvijas Ārpolitikas institūts (angļu: The Latvian Institute of International Affairs) ir 1992. gadā izveidota bezpeļņas organizācija, kuras mērķis ir sniegt Latvijas lēmumu pieņēmējiem, ekspertiem un plašākai sabiedrībai analīzi, ieteikumus un informāciju par starptautiskajiem procesiem, reģionālās drošības jautājumiem, ārpolitikas stratēģiju un izvēles iespējām.[1] Organizācijas ietvaros tiek publicēti pētījumi, rīkotas konferences un veicināta sadarbība ar citām Latvijas un ārzemju institūcijām, kā arī koordinēti dažādi starptautiski pētniecības projekti. Galvenās institūta pētniecības tēmas ir saistītas ar Latvijas ārpolitiku, transatlantiskajām attiecībām, drošības jautājumiem Baltijas jūras reģionā, Eiropas Savienības politikām un politiskajiem izaicinājumiem, kā arī daudzpusējām un divpusējām attiecībām ar Krieviju.[1] LĀI nesaņem regulāru valdības finansējumu, tā vietā institūcijas īstenotie projekti tiek finansēti pateicoties ciešai sadarbībai ar virkni dažādām citām gan Latvijas, gan arī ārzemju organizācijām un fondiem. Lai gan LĀI ir nevalstiska organizācija, tā konsultē Latvijas Saeimu, kā arī citas lēmējinstitūcijas Latvijā un ārpus tās. Pašreizējais LĀI direktors (kopš 2011. gada) ir Andris Sprūds.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Ārpolitikas institūts ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās Latvijas ārpolitikas veidošanā,[2] regulāri sadarbojoties un sniedzot ekspertu konsultācijas par ārlietu jautājumiem Latvijas ārpolitikas īstenojošām iestādēm[3] 1992. gadā institūtu nodibināja tās pirmais direktors Atis Lejiņš, kurš vadīja biedrību līdz 2011. gadam, kad par tās direktoru kļuva Dr. Andris Sprūds.[1]

LĀI komanda sastāv no vairāk kā 20 pētniekiem un asociētiem pētniekiem, kuriem ir pieredze dažādās starptautisko attiecību jomās, tai skaitā ārpolitikas un drošības jautājumos, Eiropas Savienības un ES ārējo attiecību dinamikā, starpkontinentālās savienojamības iniciatīvās.[4] Institūts sākotnēji tika finansēts pateicoties vairākiem Zviedrijas valdības piešķirtiem grantiem ar mērķi atbalstīt pētniecību par Baltijas valstu drošību.[1]

Konferences un publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Ārpolitikas institūta darbības ietvaros tiek publicēti dažādi pētnieciskie darbi, saistībā ar tādām aktuālam tēmām kā Latvijas ārpolitika, daudzpusējās un divpusējās attiecības ar Krieviju un Ķīnu, transatlantiskās attiecības, drošības jautājumi Baltijas jūras reģionā, Eiropas Savienības politika un politiskie izaicinājumi.[1] Tiek rīkotas konferences un organizēti dažādi starptautiski pētniecības projekti. Tā pat tiek izdotas dažādas grāmatas un publicējumi.

Latvijas ārējās un drošības politikas gadagrāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā Latvijas ārējās un drošības politikas gadagrāmata tika publicēta 2014. gadā, ar mērķi veicināt izpratni par Latvijas valsts vietu un iespējam starptautiskajā sistēmā.[5] Katrā publicējumā tiek aprakstīta valsts ārēja un drošības politika aizvadītajā gadā. Gadagrāmatas apvieno dažādu autoru atziņas par aktuāliem Latvijas ārpolitikas jautājumiem, atspoguļo galvenos Latvijas ārpolitikas virzītājus, ieskicē dažādus viedokļus par iespējamām tālākām ārpolitikas norisēm, kā arī ievieš papildu tēmas un sniedz ieteikumus.[5]

"Rīgas Drošības Foruma 2020" podkāstu sērija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ņemot vērā COVID-19 pandēmijas plašo izplatību, 2020. gada  23. oktobrī Latvijas Ārpolitikas institūts aizsāka “Rīgas drošības foruma 2020” podkāstu sesijas, ar mērķi realizēt augsta līmeņa diskusijas ar starptautiskiem nozares ekspertiem un politikas veidotājiem, atspoguļojot reģionālos un starptautiskos drošības izaicinājumus.[6] Kopumā, laika posmā no 23. oktobra līdz 18. decembrim tika publicētas 20 epizodes.  Šajās podkāstu sērijās īpaša uzmanība tika pievērsta tā sauktajiem “tradicionālajiem” drošības draudiem, tostarp, attiecībām ar Krieviju, transatlantiskajām attiecībām un Ķīnas pieaugošajai ietekmei, kā arī “jaunajiem” drošības izaicinājumiem, tādiem kā, klimata pārmaiņām, tehnoloģiju attīstībai, dzimtes un citiem jautājumiem.[6]

Diskusijas ir publicētas LĀI mājas lapā,[7] LĀI YouTube kontā,[8] sociālo mediju kontos (Facebook),[9] Twitter,[10] kā arī Riga Security Forum 2020: Podcasts sessions audiopodkāsti pakāpeniski ir pieejami populārākajās podkāstu platformās - “Apple podcasts” un “Spotify.”

Raidījums “100 sekundes ārpolitikas fokusā”[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raidījumu laikā LĀI pētnieki un asociētie pētnieki spēj paust savus viedokļus par dažādām ārpolitikas aktualitātēm. Videoieraksti ir skatāmi LĀI mājaslapā,[7] LĀI YouTube kontā,[8] sociālo mediju kontos Facebook[9] un Twitter.[10]

“Riga Dialogue Afterthoughts conference”[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

“Riga Dialogue Afterthoughts conference” norisinās katru gadu. Konferences ietvaros tiek pētīta ES un NATO nākotne un attiecības ar Krieviju. Šādas tikšanās sniedz iespēju ievērojamiem politiskajiem pētniekiem un domātājiem Eiropā apspriest aktuālos notikumus un veicināt savstarpēju sadarbību.[11]

Āzijas programma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LĀI Āzijas programma tika uzsākta 2017. gada jūlijā. To vada programmas vadītāja Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Šīs programmas ietvaros LĀI izvērtē Latvijas iesaisti transporta, loģistikas, informācijas, finanšu, digitālā un cilvēku kapitāla apmaiņā, kas saistīts arī ar Ķīnas "Viena josta, viens ceļš" iniciatīvu (Belt and Road Initiative).[12]

LAI Āzijas programmas mērķi ir:

  • veicināt un koordinēt pētniecības pasākumus, iesaistot valstis un reģionus Eiropā un Āzijā, kas integrēti iniciatīvas ietvaros;
  • konceptuāli izvērtēt Latvijas iesaisti transporta, loģistikas, informācijas, finanšu, digitālā un cilvēku kapitāla apmaiņā, kas saistīta arī ar Ķīnas Jostas un Ceļa iniciatīvu;
  • līdzīgi arī sniegt analīzi par Ķīnas iniciatīvām, kas saistītas ar Baltijas reģionu, tostarp Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības 17+1 mehānismu;
  • pārstāvēt Latvijas intereses dažādos pētniecības un ideju ģeneratoru tīklos un piedalīties pētījumos, kas saistīti ar Jaunā Zīda ceļa attīstības tendenču izvērtējumu
  • vienlaicīgi arī novērtēt Indijas, Irānas, Krievijas, Baltkrievijas, Tuvo Austrumu un Centrālāzijas valstu perspektīvas un stratēģijas, veidojot Eirāzijas infrastruktūras un civilizācijas lielceļus.[12]

Pētniecības tīkli un partnerības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Ārpolitikas institūts sadarbojoties ar Eiropas un pasaules partneriem dažādu starptautisko zinātnisko struktūru ietvaros. Dažādas institūts organizētās pētnieciskās aktivitātes, konferences un semināri, lekciju programmas ir tikušas īstenotas sadarbībā ar:[1]

  • Frīdriha Eberta fondu Latvijā - www.fes-baltic.org
  • Latvijas Transatlantiskā organizācija - www.lato.lv
  • Latvijas Republikas Ārlietu ministriju - www.mfa.gov.lv
  • Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju - www.mod.gov.lv
  • Latvijas Republikas Saeimu - www.saeima.lv
  • Konrāda Adenauera fondu - www.kas.de/wf/en/
  • Austrumu politikas pētniecības centru - http://appc.lv/
  • Ziemeļu ministru padomi - www.norden.lv
  • Norvēģijas vēstniecību Latvijā - http://www.norvegija.lv/
  • Zviedrijas Aizsardzības aģentūru - www.foi.se
  • Taipejas misija Latvijā - https://www.roc-taiwan.org/lv_lv/index.html
  • NATO Publiskās Diplomātijas departaments - https://www.nato.int/

Šobrīd, Institūts ir pilntiesīgs loceklis šādos domnīcu tīklos:[1]

  • The Transeuropean Policy Studies Association (TEPSA) - www.tepsa.be
  • The EU Non-Proliferation Consortium - www.nonproliferation.eu
  • EU Consent - www.eu-consent.net
  • Euro-Mediterranian Study Commission (EuroMesCo) - www.euromesco.net
  • European Policy Institutes Network on the Future of Europe Debate (EPIN) - www.epin.org
  • IRSEC Hub, http://irsec-hub.org/

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Par Latvijas Ārpolitikas institūtu». www.lai.lv (latviešu). Skatīts: 2021-05-22.
  2. ↑ «Latvijas ārpolitika». enciklopedija.lv (latviešu). Skatīts: 2021-05-22.
  3. ↑ «Konsultatīvās padomes». www.mfa.gov.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-22. Skatīts: 2021-05-22.
  4. ↑ «Pētnieki». www.lai.lv (latviešu). Skatīts: 2021-05-22.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Latvijas Ārpolitikas gadagrāmata 2013». www.lai.lv (latviešu). Skatīts: 2021-05-22.
  6. ↑ 6,0 6,1 «Rīgas Drošības Foruma 2020 podkāstu sesijas». www.lai.lv (latviešu). Skatīts: 2021-05-22.
  7. ↑ 7,0 7,1 «Sākums». www.lai.lv (latviešu). Skatīts: 2021-05-22.
  8. ↑ 8,0 8,1 «Latvian Institute of International Affairs | Latvijas Ārpolitikas institūts - YouTube». www.youtube.com. Skatīts: 2021-05-22.
  9. ↑ 9,0 9,1 «Latvian Institute of International Affairs». www.facebook.com (latviešu). Skatīts: 2021-05-22.
  10. ↑ 10,0 10,1 «https://twitter.com/liia_lv». Twitter (angļu). Skatīts: 2021-05-22.
  11. ↑ «Riga Dialogue Afterthoughts 2019». www.lai.lv (latviešu). Skatīts: 2021-05-22.
  12. ↑ 12,0 12,1 «Apraksts – asia.liia.lv» (latviešu). Skatīts: 2021-05-22.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Ārpolitikas_institūts&oldid=3843674"