Atis Lejiņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena Lejiņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Atis Lejiņš
Atis Lejins.jpg
Atis Lejiņš 2010. gadā
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1942. gada 28. septembrī (76 gadi)
Valsts karogs: Ostlande Jelgava, Ostlande (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija LSDSP (līdz 2011)
Profesija vēsturnieks
Augstskola Kalifornijas universitāte

Atis Lejiņš (dzimis 1942. gada 28. septembrī Jelgavā) ir Latvijas politiķis, bijušais Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs. Pašlaik ir 12. Saeimas deputāts, pārstāv "Vienotības" Saeimas frakciju, lai gan nav tās biedrs.[nepieciešama atsauce]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Jelgavā skolotāju Eduarda Lejiņa (1894 Krievijā - 1989 Kalifornijā, ASV) un Annas Emilijas (dzimušas Irbes) Lejiņas (1904 Plāņu pagastā - 1984 Kalifornijā, ASV) ģimenē. Vecākais brālis Aivars Lejiņš dzimis 1939. gadā, bet māsa Aija Lejiņa - jurista un Bergu dzimtas mantinieka Justa Nikolaja Karlsona sieva[1] - 1944. gadā[2]. 1944. gada rudenī ģimene devās kara bēgļu gaitās uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara, 1950. gadā kopā ar ģimeni kā bēgļi izbrauca uz Austrāliju. Šeit A. Lejiņš uzsāka skolas gaitas, iegūstot pamatizglītību. 1960. gadā ģimene pārcēlās uz ASV, kur apmetās Kalifornijas štatā. 1968. gadā A. Lejiņš ieguva maģistra grādu vēsturē Kalifornijas universitātē Losandželosā. No 1979. līdz 1990. gadam bija direktora asistents Zviedrijas Ārpolitikas institūtā. Stokholmas universitātē ieguvis doktora grādu vēsturē. Divas reizes pabijis Afganistānā Afganistānas kara laikā, kur neveiksmīgi meklējis baltiešu karavīrus starp padomju gūstekņiem.

Precējies, ģimenē ir trīs bērni.[3]

Sabiedriskā un politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. gadā A. Lejiņš nodibināja Latvijas Tautas frontes Zviedrijas nodaļu, kuru vadīja līdz 1991. gadam, kad atgriezās uz dzīvi Latvijā. Tika ievēlēts Latvijas Tautas frontes domē, kur bija Ārlietu komitejas vadītājs. 1992. gadā nodibināja Latvijas Ārpolitikas institūtu (LĀI). 1997. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1999. gadā bija Pasaules bankas īstermiņa konsultants Eiropas Savienībā un Baltijas reģionā. 2004. gadā uzņemts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktoru. 2008. gadā kļuva par Brīvības un Solidaritātes fonda vadītāju. 2009. gadā beidza vadīt LĀI un šobrīd ir tā goda direktors.

7. Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2009. gadā kandidēja no LSDSP saraksta, kā pirmais numurs, bet netika ievēlēts. Šai pašā gadā pretendēja uz LSDSP ģenerālsekretāra amatu, tomēr zaudēja ilggadējam partijas līderim Jānim Dinevičam. Partijā A. Lejiņš bija viens no ievērojamākajiem iekšējās opozīcijas pārstāvjiem.

2010. gadā viņš kļuva par politiskās apvienības "Vienotība" kandidātu Saeimas vēlēšanās (nebūdams apvienībā ietilpstošo partiju biedrs) un tika ievēlēts 10. Saeimā. Darbojās Ārlietu komisijā, Eiropas lietu komisijā, Baltijas lietu apakškomisijā, Korupcijas novēršanas apakškomisijā.

2011. gada janvārī A. Lejiņu izslēdza no LSDSP, jo viņš Saeimā bija atbalstījis partijai nepieņemamo valdības ierosināto budžeta projektu.[4] Tā paša gada rudenī Saeimas ārkārtas velēšanās ievēlēts 11. Saeimā kā "Vienotības" saraksta kadidāts, nebūdams šīs partijas biedrs. 2014. gadā ievēlēts 12. Saeimā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ir dārziņš ar apelsīnu koku
  2. Dzīvot dzīvu dzīvi : Annas Lejin̦as stāsts. Stokholma, 1988.
  3. Atis Lejiņš. Par mani
  4. Ināra Egle. «LSDSP izslēdz no partijas Ati Lejiņu». Diena, 2011. gada 11. janvārī. Skatīts: 2011. gada 11. janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]