Latvijas Republikas Labklājības ministrija

Vikipēdijas lapa
Latvijas Republikas Labklājības ministrija

Labklājības ministrijas ēka
Aģentūras pārskats
Izveidota 1920. gadā
Veids Ministrijas
Galvenā mītne Skolas iela 28, Rīga
56°57′33″N 24°07′16″E / 56.9591°N 24.1212°E / 56.9591; 24.1212Koordinātas: 56°57′33″N 24°07′16″E / 56.9591°N 24.1212°E / 56.9591; 24.1212
Darbinieki 188[1]
Ministrs
Mājaslapa lm.gov.lv

Latvijas Republikas Labklājības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā. Labklājības ministriju politiskā līmenī vada labklājības ministrs.

Labklājības ministrija tika izveidota 1920. gadā kā Darba ministrija, kas savukārt tika izveidota uz Sociālā departamenta bāzes. 1925. gada 1. aprīlī ministrija tika pārdēvēta par Tautas labklājības ministriju, 1991. gadā tā ieguva savu pašreizējo nosaukumu.

Darbības mērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tās funkcijas un uzdevumus nosaka tās nolikums.[2] Ministrijas darbu vada arī valsts sekretārs. Valsts sekretāra galvenie uzdevumi ir nozares politikas un stratēģiju izstrādes organizēšana, nozares politikas īstenošana, iestādes administratīvā darba vadīšana un ministriju funkciju izpildes organizēšana.

Ministrijas funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    • izstrādāt darba, sociālās aizsardzības un dzimumu līdztiesības politiku;
  • organizēt un koordinēt darba, sociālās aizsardzības un dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu;
  • veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
  • Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija:
    • darba jomā:
      • izstrādā valsts politiku bezdarba samazināšanā;
      • piedalās nodarbinātības politikas izstrādāšanā un profesionālās orientācijas sistēmas pilnveidošanā;
      • izstrādā valsts politiku veselībai drošu un nekaitīgu darba apstākļu un darba vides garantēšanā;
      • izstrādā valsts politiku minimālās darba algas noteikšanā;
      • izstrādā valsts politiku darba tiesisko attiecību regulēšanā;
    • sociālajā aizsardzībā:
    • izstrādā valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā;
    • izstrādā valsts politiku sociālās palīdzības, sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās rehabilitācijas jomā;
    • nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu tīkla kvalitatīvu attīstību;
    • izstrādā vienotu valsts politiku sociālās atstumtības mazināšanai;
    • izstrādā valsts politiku, lai īstenotu integrētu pieeju ar dzimumu līdztiesību saistīto jautājumu risināšanā;
    • ir Eiropas Kopienas iniciatīvas EQUAL vadošā iestāde;
    • veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

Padotībā esošās iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA)[3] — tiešās pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai īstenotu valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.
  • Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA)[4][5] — mērķis ir veicināt cilvēku ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālo integrāciju, nodrošināt iespēju saņemt profesionālo rehabilitāciju un iegūt profesionālo vidējo vai pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību.
  • Valsts darba inspekcija (VDI)[6] — tiešās pārvaldes iestāde, kuras galvenā funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.
  • Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
  • Valsts sociālās aprūpes centrs "Kurzeme"
  • Valsts sociālās aprūpes centrs "Latgale"
  • Valsts sociālās aprūpes centrs "Rīga"
  • Valsts sociālās aprūpes centrs "Vidzeme"
  • Valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale"
  • Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK)

Kapitālsabiedrības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • VSIA Šampētera nams (ŠN)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «2019. gada janvārī izmaksātais atalgojums | Labklājības ministrija». VisasAlgas.com. Skatīts: 2021-04-15.
  2. vestnesis.lv. «Labklājības ministrijas nolikums - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-02.
  3. «Sākumlapa | Nodarbinātības valsts aģentūra». www.nva.gov.lv. Skatīts: 2021-04-01.
  4. «Par mums | Sociālās integrācijas valsts aģentūra». www.siva.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
  5. «Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-04-01.
  6. «Sākumlapa | Valsts darba inspekcija». www.vdi.gov.lv. Skatīts: 2021-04-01.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]