Latvijas Neatkarības partija
| Latvijas Neatkarības partija | |
|---|---|
| Dibināta | 1917. gada 3. aprīlī [v.s. 21. martā] |
| Likvidēta | 1919. gada augustā |
| Galvenā mītne |
 Rīga, Latvija |
|
| |
Latvijas Neatkarības partija jeb Latvijas Nacionālā neatkarības partija, līdz 1918. gada septembrim Latvju neatkarības apvienība. Dibināta Rīgas sabiedrisko organizāciju pārstāvju sapulces laikā 1917. gada 3. aprīlī [v.s. 21. martā] ar mērķi propagandēt un aizstāvēt Latvijas neatkarības ideju. Partijas priekšsēdētājs bija inženieris Spricis Paegle, kas cieši sadarbojās ar ārstu Ādamu Butulu. Partija galvenokārt darbojās kā domubiedru klubs, kas apvienoja nelielu inteliģences pārstāvju grupu, kurā ietilpa Jāzeps Vītols, Kārlis Kundziņš, Francis Trasuns, Georgs Apinis.[1][2]
Partija darbojās Latviešu pagaidu nacionālajā padomē, Demokrātiskajā blokā un Latvijas Tautas padomē.
Partija beidza pastāvēt 1919. gada augustā, kad tā pievienojās Latvju demokrātu savienībai.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ā.Šilde. Latvijas vēsture 1914-1940. Valsts tapšana un suverēnā valsts. Daugava, 1976. - 151. lpp.
- 1 2 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 20. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.