RSU Zinātnes centra Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts
| Valsts |
 Latvija |
|---|---|
| Dibināts | 1946. gadā |
| Atrašanās vieta | Rātsupītes iela 5, Rīga |
| Tips | Rīgas Stradiņa universitātes akadēmiskā pamatstruktūrvienība |
| Direktors | Zaiga Nora |
| Mājaslapa | https://www.rsu.lv/mvi |
Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts (MVI) ir pētnieciska institūcija, kas darbojas mikrobioloģijas, virusoloģijas un biotehnoloģijas nozarē. Tā ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) struktūrvienība Rīgā esošā RSU zinātnes centra «Kleisti» ietvaros, kas veic zinātnisko darbību mikrobioloģijas, virusoloģijas un biotehnoloģijas nozarē. Institūts vada un realizē RSU, valsts un starptautiskus teorētiskus un praktiskus pētījumu projektus, kā arī sniedz pakalpojumus valsts un privātajiem pasūtītājiem – tirgus orientētu pētījumu izpildē, specializēto ekspertīžu veikšanā u. c.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1923. gadā Augusts Kirhenšteins no Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes Mikrobioloģijas laboratorijas izveidoja LU Serumstaciju, kurā ražoja un kontrolēja biopreparātus medicīnai un veterinārmedicīnai. 1925. gadā tai piešķīra Kleistu muižas zemi. Serumstaciju uzraudzīja un kontrolēja 1919. gadā dibinātā Aptieku pārvalde, bet no 1923. gada – Farmācijas valde. Serumstacijā sākotnēji ražoja cūku sarkanguļas (cūku parvovīrusa infekcijas) serumu, tad sāka trakumsērgas vakcīnas (1926), tuberkulīna (1927) un baku vakcīnas (1929) ražošanu. Vēlāk pagatavoja difterijas un tetanusa serumu, tuberkulozes vakcīnu, stafilokoku vakcīnu un insulīnu. Uz ārzemēm eksportēja cūku sarkanguļas serumu, difterijas serumu un jēlinsulīnu. No 1932. gada Serumstacija kontrolēja visus Latvijā ievestos biopreparātus.[2] 1937. gadā LU Serumstacija izbūvēja ķīmisko laboratoriju insulīna iegūšanai no Latvijā savāktiem aizkuņģa dziedzeriem. Insulīnu eksportēja arī uz Vāciju par 6 miljoniem latu gadā. Vācu okupācijas laikā LU Serumstacijas direktors bija mikrobiologs Egons Dārziņš (1941—1944).
Pēc kara beigām uz Serumstacijas bāzes 1946. gadā nodibināja LZA Mikrobioloģijas institūtu, ko pēc A. Kirhenšteina nāves pārdēvēja par LZA Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūtu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas institūtu 1993. gadā pārdēvēja par LZA Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtu. 2004. gadā institūtu integrēja Latvijas Universitātē kā Valsts SIA LU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtu.[3]
2006. gada 29. martā LU institūtu pārveidoja par RSU aģentūru "Rīgas Stradiņa universitātes Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts".[4]2013. gada Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts netika pieteikts izvērtēšanai.[5][6]
Galvenie pētījumu virzieni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ļaundabīgo audzēju klīnisko un molekulāro īpatnību izpēte agrīnas diagnostikas un ārstēšanas stratēģijas uzlabošanā
- Bioloģisko novecošanās procesu faktori un dzīves kvalitāte Latvijas populācijā
- Uz strukturāliem, funkcionāliem un biomehāniskiem pētījumiem balstīta saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas algoritmu izstrāde
- Latvijas iedzīvotāju veselību apdraudošo eksogēno un endogēno faktoru izpēte
- Infekcijas aģentu loma mūsdienu skatījumā Latvijā aktuālu infekciju izcelsmē un norisē
Atsauces un piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ rsu.lv
- ↑ Latvijas Ķīmijas skolotāju asociācija
- ↑ Latvijas Valsts arhīvs
- ↑ likumi.lv
- ↑ Pētījumā, ko veica Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariātu, kopumā tika vērtētas 150 iestādes, tai skaitā zinātniskās institūcijas, augstskolas un to struktūrvienības, privātās institūcijas, komercsabiedrības un nodibinājumi.
- ↑ «Zinātnisko institūciju novērtējums: ASI». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 8. jūlijā.