Difterija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Plēves veidošanās uz gļotādas jeb tā saucamā kakla aizaugšana

Difterija (grieķu: διφθέρα, diphthera) ir akūta infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija difterijas nūjiņa (Corynebacterium diphtheriae). Lai gan pret difteriju ir iespējams vakcinēties, tā joprojām ir sastopama un ir ļoti lipīga. Infekcijai ir raksturīga plēvju veidošanās uz ādas un gļotādām jeb tā saucamā kakla aizaugšana, kā arī toksisks sirds muskuļa, nervu sistēmas, nieru un citu orgānu bojājums un organisma smaga vispārēja saindēšanās. Visbiežāk ar difterijas nūjiņu tiek inficēti elpceļi, retāk dzimumorgānu gļotāda, acu gļotāda un āda. Nonākot uz kādas no augstāk minētajām vietām, mikroorganisms tur sāk vairoties un izdalīt toksīnus. Ja infekcija netiek laikus atklāta un cilvēks nevēršas pēc medicīniskās palīdzības, difterija var radīt nopietnas veselības problēmas, invaliditāti, bet smagākos gadījumos var beigties arī ar nāvi.

Infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš neslimo ar difteriju, bet ir difterijas baktērijas nēsātājs. Visbiežāk cilvēka organismā difterijas nūjiņas nokļūst caur mandelēm, rīkles un deguna gļotādu. Ar difteriju var inficēties ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus ar baktērijām, kuras runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai baktēriju nēsātājs. Tādā veidā var inficēties darbavietā, veikalā, sabiedriskā transportā, kafejnīcā, klubā, kinoteātrī un citās sabiedriskās vietās.

Difterijas profilaksei nepieciešama vakcinācija. Lai pārtrauktu difterijas ierosinātāja cirkulāciju sabiedrībā, vismaz 85% iedzīvotāju jābūt vakcinētiem pret difteriju, turklāt ik pēc 10 gadiem jāveic atkārtota vakcinācija. Latvijā kopējais vakcinētības līmenis (izņemot bērnus, kas 2016. gadā bija vakcinēti par 96,6%) ir būtiski zemāks. 2013. gadā potēti bija 59,1% pieaugušo. Tiek uzskatīts, ka Latvijā joprojām ir relatīvi liela iespēja saslimt ar difteriju. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā bija divi difterijas uzliesmojumi — viens 1994.—1995. gadā (kopā vairāk kā 600 cilvēki) un otrs 2000. gadā, kad saslima 264 cilvēki. 2010. gadā saslima tikai 2 cilvēki, tomēr pēc tam saslimstība nedaudz augusi (2016. gadā saslimuši 6 cilvēki).[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Žurnāls Veselība, 2017. janvāris, 32.—35. lpp.