Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm. Tā nodarbojas ar kritisku pētniecību un sagatavo akadēmiski izglītotus teologus, reliģiju pētniekus, docētājus un speciālistus ētikas jautājumos. Fakultāte nav pakļauta nevienai baznīcai, bet sadarbojas ar visām. Kā mācībspēki, tā arī studenti ir no dažādām konfesijām.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LU Teoloģijas fakultāte darbību uzsāka 1920. gada 4. februārī ar pagaidu dekāna Voldemāra Maldoņa ievadlekciju “Reliģijas sociālā vajadzība, attaisnojums no psicholoģijas viedokļa un attīstības gaita”. Pirms tam izglītības ministrs apstiprināja četrus fakultātes mācībspēkus – Ludvigu Adamoviču, Maksimiliānu Stefaniju, Kārli Kundziņu un Erihu Šrenku. 1923. gada pavasarī 1. Saeimas Izglītības komisija ar lielu balsu vairākumu noraidīja priekšlikumu Teoloģijas fakultāti pievienot Filoloģijas un filosofijas fakultātei un pārveidot to par “reliģijas zinātņu nodaļu”. Mācību personāla piederība pie evaņģēliski luteriskās konfesijas vadīja tās darbību evaņģēliskā orientācijā, tomēr 1937. gadā Teoloģijas fakultātē tika izveidota Pareizticīgās teoloģijas nodaļa. Pēc LU Romas katoļu teoloģijas fakultātes izveidošanas Universitātes Padome 1938. gada 28. maijā nolēma to pārdēvēt par Evaņģēliskās teoloģijas fakultāti. Fakultātē darbojās prof. K. Kundziņš, prof. V. Maldonis, doc. E. Rumba, prof. L. Adamovičs un citi docētāji.[2]

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 22. augustā abas LU Teoloģijas fakultātes slēdza, visus mācībspēkus atlaida un visus studentus izslēdza no universitātes. 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā apcietināja un izsūtīja profesorus Adamoviču un Rumbu, kas gāja bojā gulaga nometnēs. Vācu okupācijas laikā uz pieprasījumu atjaunot slēgto Teoloģijas fakultāti sākotnēji tika saņemta noraidoša atbilde, tomēr 1943. gada 5. novembrī Latvijas Ģenerālkomisārs deva rīkojumu izveidot Teoloģijas fakultāti pie Rīgas universitātes. Par jauno dekānu ievēlēja profesoru Zicānu.

1969. gada februārī ievēlētajam Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapam Jānim Matulim izdevās panākt no LVU pilnīgi nodalīta Teoloģijas semināra atvēršanu Rīgā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas Latvijas Universitātes Senāts vienprātīgi nolēma atjaunot Teoloģijas fakultātes darbību no 1990. gada 1. jūnija un atsākt studijas 1990. gada 1. septembrī uz līdzšinējā Teoloģijas semināra bāzes. Par dekānu apstiprināja Teoloģijas semināra rektoru profesoru Robertu Akmentiņu.[3] Fakultātē darbojās prof. V. V. Klīve, R. Feldmanis, P. Žibeiks un citi docētāji.

Dekāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nodaļas un vadošie docētāji (2015)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studiju programmu realizāciju nodrošina katedras:[4]

  • Baznīcas un reliģiju vēstures katedra, profesors Valdis Tēraudkalns, docents Andris Priede, docente Elizabete Taivāne;
  • Bibliskās teoloģijas katedra, asociētā profesore Dace Balode, asociētais profesors Ralfs Kokins, docents Jānis Rudzītis-Neimanis;
  • Sistemātiskās un praktiskās teoloģijas katedra, profesore Laima Geikina, profesors Normunds Titāns, docents Juris Cālītis.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]