Latvju demokrātu savienība
| Latvju demokrātu savienība | |
|---|---|
| Dibināta | 1919. gada augustā |
| Likvidēta | 1936. gada 22. oktobrī |
| Galvenā mītne |
 Rīga, Latvija |
|
| |
Latvju demokrātu savienība bija politiskā partija Latvijā. Tā tika dibināta 1919./1920. gadā un likvidēta pēc Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsuma.
Partija tika dibināta 1919. gada augustā,[1][2] pēc citiem avotiem 1920. gada februārī.[3] Tā izveidojās, apvienojoties Latviešu Demokrātiskai partijai, Latviešu Nacionāldemokrātu partijai un Latvijas Neatkarības partijai.[1][2] Latvju demokrātu savienības lielāko tiesu apvienoja pilsonības un turīgās inteliģences aprindas un tās vadītāji bija Voldemārs Zāmuēls, Kārlis Puriņš un Kārlis Skalbe.[2]
1921. gada maijā partijas frakcija Satversmes sapulcē izjuka, no partijas atšķēlušies biedri nodibināja Latvijas Tautas partiju.[2] Partijas darbība apturēta 1934. gada maijā un tā formāli tika likvidēta 1936. gada 22. oktobrī.[3]
Latvju demokrātu savienību pārstāvēja ilggadējais Rīgas mērs Alfrēds Andersons.
Dalība Saeimas vēlēšanās
[rediģēt | labot pirmkodu]| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti (no 100) |
|---|---|---|---|
| 1920 | Satversmes sapulces vēlēšanas | 4,2 | 6 |
| 1925 | 2. Saeimas vēlēšanas | 0,2 | 0 |
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- 1 2 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 20. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
- 1 2 3 4 «Latvijas Demokrātu savienība - Vēsture». vesture.eu. Skatīts: 2025-10-29.
- 1 2 «Rīga (L2)». Biographien. Skatīts: 2014. gada 29. maijā.