Leņķiskais paātrinājums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Leņķiskais paātrinājums ir fizikāls lielums, kas raksturo leņķiskā ātruma izmaiņu laikā.[1]mērvienība SI sistēmā ir radiāns uz sekundi kvadrātā (rad/s2 vai rad⋅s−2). Leņķiskais paātrinājums parasti tiek apzīmēts ar grieķu alfabēta burtu epsilons ε.[2]

Leņķiskais paātrinājums var tikt izmērīts ar leņķiskā ātruma ω pirmās kārtas atvasinājumu pēc laika t vai arī ar rādiusa pagrieziena leņķa φ otrās kārtas atvasinājumu pēc laika t:[2]

Tā skaitlisko vērtību var uzzināt, lineāro tangenciālo paātrinājumu aT dalot ar rādiusu (attālumu no koordinātu sistēmas sākumpunkta līdz vajadzīgajam punktam):

Parasti leņķiskais paātrinājums ir vektors.[2] Tā virziens ir atkarīgs no kustības veida — ja tā ir paātrināta, tad vektors vērsts pa rotācijas asi ω virzienā, ja kustība ir palēnināta, tad — pretēji ω virzienam.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. B.Rolovs "Mazā fizikas vārdnīca", Rīga, izdevnieciba "Liesma", 1971, 181. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 6. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 56. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]