Lejaskanāda
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Lejaskanāda (angļu: Lower Canada, franču: Bas-Canada) bija Britu impērijas kolonija Ziemeļamerikā, kas pastāvēja no 1791. līdz 1841. gadam. Tā aptvēra teritoriju, kas šodien atbilst lielākajai daļai Kvebekas provinces Kanādā. Lejaskanāda tika izveidota, kad Kanādas kolonija tika sadalīta divās daļās ar 1791. gada Konstitūcijas aktu (Constitutional Act), lai pārvaldītu dažādās etniskās grupas un kultūras reģionā.
Lejaskanādu apdzīvoja galvenokārt franču izcelsmes iedzīvotāji, kas bija romiešu katoļi un runāja franču valodā. Tā bija atšķirīga no Augškanādas, kuru galvenokārt apdzīvoja britu kolonisti un kuru raksturoja angļu valoda un protestantisms. Šīs atšķirības izpaudās arī pārvaldē un likumdošanā.
Koloniju pārvaldīja gubernators, un tai bija arī sava likumdošanas sapulce (Legislative Assembly). Tomēr, tāpat kā Augškanādā, Lejaskanādas pārvaldē bieži izcēlās konflikti starp kolonijas pārvaldes iestādēm, kuras galvenokārt pārstāvēja britu intereses, un franču izcelsmes iedzīvotājiem, kas vēlējās lielāku autonomiju.
1837.—1838. gadā Lejaskanādā notika sacelšanās, kuras cēlonis bija neapmierinātība ar politisko un ekonomisko situāciju. Sacelšanās bija neveiksmīga, bet tā noveda pie reformām un galu galā pie 1841. gada Apvienotās Kanādas provinces izveides, apvienojot Lejaskanādu un Augškanādu. Šī apvienošana bija solis ceļā uz mūsdienu Kanādas konfederāciju, kas notika 1867. gadā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lejaskanāda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|