Viktorija (karaliene)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viktorija
Victoria
Queen Victoria by Bassano.jpg
Apvienotās Karalistes karaliene
1837. gada 20. jūnijs — 1901. gada 22. janvāris
Priekštecis Viljams IV
Pēctecis Eduards VII
Britu Indijas imperatore
1876. gada 1. maijs — 1901. gada 22. janvāris
Priekštecis amats izveidots
Pēctecis Eduards VII
Dzimusi 1819. gada 24. maijā
Valsts karogs: Anglija Londona, Anglija
Mirusi 1901. gada 22. janvārī (81 gada vecumā)
Valsts karogs: Anglija Osbornu kotedža, Vaita, Anglija
Dzīvesbiedrs princis Alberts
Bērni
  • Viktorija, karaļnama princese
  • Eduards, Velsas princis, vēlāk karalis
  • Alise, Hessenes lielhercogiene
  • Alfrēds, Saksijas Koburgas un Gotas hercogs
  • Helēna, Šlēzvigas-Holšteinas princese
  • Luīze, Argilas hercogiene
  • Artūrs, Konautas un Strathernas hercogs, Saseksas grāfs
  • Leopolds, Albanijas hercogs
  • Beatrise, Batenbergas princese
Dinastija Hannoveres dinastija
Tēvs Eduards, Kentas hercogs
Māte Viktorija
Paraksts Queen Victoria Signature.svg

Viktorija jeb Aleksandrīna Viktorija (angļu: Alexandrina Victoria, dzimusi 1819. gada 24. maijā, mirusi 1901. gada 22. janvārī) bija Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karaliene no 1837. gada 20. jūnija līdz 1901. gada 22. janvārim, kad nomira. No 1876. gada 1. maija viņa bija arī Britu Indijas imperatore. Apvienotās Karalistes karalienes tronī viņa bija 63 gadus, 7 mēnešus un 2 dienas. Šis laiks vēsturē ir iegājis kā Viktorijas laikmets. Viktorija bija pēdējais Hannoveres dinastijas monarhs Apvienotajā Karalistē.

Tā kā Hannoverē bija spēkā tā sauktās saliešu tiesības, tad Viktorija nevarēja pretendēt uz Hannoveres troni (par tās karali kļuva otrs tēvabrālis Ernsts Augusts).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandrīna Viktorija ir dzimusi 1819. gada 24. maijā Kentas hercoga Eduarda Augusta, karaļa Džordža III ceturtā dēla, un princeses Viktorijas Saksas-Koburgas-Zālfeldas, Beļģijas karaļa Leopolda I māsas, ģimenē.

1836. gadā tika aizsāktas runas par princeses Viktorijas precībām ar viņas brālēnu, Saksijas, Koburgas un Gotas princi Albertu. Šāds plāns Alberta tēvam, Beļģijas karalim Leopoldam I, sen jau bija padomā. Sākotnēji abiem jauniešiem tas nepatika. Alberts diez gan agri to pieņēma un samierinājās, bet Viktorija gan vēl nebija mierā. Tāpēc tika pieņemts lēmums par abu jauniešu savienības atcelšanu.

1837. gada 20. jūnijā princese Viktorija kļuva par Apvienotās Karalistes karalieni. 1838. gada 28. jūnijā viņa tik kronēta.

1839. gada oktobrī tika organizēta atkārtota prinča Alberta un viņa brāļa vizīte Londonā. Šoreiz karaliene Viktorija jau vēroja jaunekli ar citādāku skatu. Viktorija ar Albertu pavadīja vairākas dienas pastaigās un sarunās. 1839. gada 15. oktobrī Viktorija piedāvāja bildinājumu Albertam. Tas bija formāls.

Abi apprecējās 1840. gada februārī. Pēc šīm laulībām populāra kļuva tradīcija precēties baltā kāzu kleitā, kā arī kāzās izmantot plīvuru, kas aizsedz seju. Viktorijai un viņas vīram princim Albertam bija deviņi bērni. Viņu bērni un to pēcteči vēlāk kļuva dažādu Eiropas zemju valdniekiem, tāpēc Viktorija tika iesaukta par "Eiropas vecmāmiņu".

1861. gadā princis Alberts, Viktorijas vīrs, nomira.

1901. gada 22. janvārī Viktorija nomira. Viņa bija valdīja 63 gadus, 7 mēnešus un 2 dienas. Tas tajā laikā bija ilgākais valdīšanas laiks Apvienotajā Karalistē. Šis periods vēsturē ir iegājis kā Viktorijas laikmets. Tagad šo rekordu ir pārspējusi pašreizējā Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II Vindzora.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hannoveres dinastijas valdnieks Royal Hanover Inescutcheon.svg
Priekštecis:
Viljams IV
Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās
Karalistes karaliene

1837.-1901.
Pēctecis:
Eduards VII
Priekštecis:
amats izveidots
Britu Indijas imperators
1876.-1901.
Pēctecis:
Eduards VII