Viktorija (karaliene)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Viktorija
Victoria
Queen Victoria by Bassano.jpg
Apvienotās Karalistes karaliene
1837. gada 20. jūnijs — 1901. gada 22. janvāris
Kronēšana 1838. gada 28. jūnijā
Priekštecis Viljams IV
Pēctecis Eduards VII
Britu Indijas imperatore
1876. gada 1. maijs — 1901. gada 22. janvāris
Imperiālais durbars 1877. gada 1. janvārī
Priekštecis amats izveidots
Pēctecis Eduards VII
Dzimusi Aleksandrīna Viktorija, Kentas princese 1819. gada 24. maijā
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Kensingtonas pils, Londona, Apvienotā Karaliste
Mirusi 1901. gada 22. janvārī (81 gada vecumā)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Osbornas nams, Vaita, Apvienotā Karaliste
Apglabāta Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Karaliskais mauzolejs, Vindzora (Anglija), Apvienotā Karaliste
Dzīvesbiedrs Alberts, Saksijas, Koburgas un Gotas princis (p. 1840.; miris 1861.)
Bērni
Dinastija Hannoveres dinastija
Tēvs Princis Eduards, Kentas un Straternas hercogs
Māte Viktorija, Saksijas, Koburgas, Zālfeldas princese
Paraksts Queen Victoria Signature.svg

Viktorija jeb Aleksandrīna Viktorija (angļu: Alexandrina Victoria, dzimusi 1819. gada 24. maijā, mirusi 1901. gada 22. janvārī) bija Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karaliene no 1837. gada 20. jūnija līdz 1901. gada 22. janvārim, kad nomira. No 1876. gada 1. maija viņa bija arī Britu Indijas imperatore. Apvienotās Karalistes monarha tronī viņa bija 63 gadus, 7 mēnešus un 2 dienas – tajā laikā bija visilgāk valdījušais monarhs britu vēsturē. Šis laiks vēsturē ir iegājis kā Viktorijas laikmets. Šis periods ir iezīmējies ar industriālām, politiskām un zinātniskām, un militārām pārmaiņām Apvienotajā Karalistē, kā arī ar plašu Britu impērijas ekspansiju. Viktorija bija pēdējais Hannoveres dinastijas monarhs Apvienotajā Karalistē.

Tā kā Hannoverē bija spēkā tā sauktās Saliešu tiesības, tad Viktorija nevarēja pretendēt uz Hannoveres troni (par tās karali kļuva Viktorijas tēvocis Ernsts Augusts).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandrīna Viktorija ir dzimusi 1819. gada 24. maijā Kentas hercoga Eduarda Augusta, karaļa Džordža III ceturtā dēla, un princeses Viktorijas Saksas-Koburgas-Zālfeldas, Beļģijas karaļa Leopolda I māsas, ģimenē.

1836. gadā tika aizsāktas runas par princeses Viktorijas precībām ar viņas brālēnu, Saksijas, Koburgas un Gotas princi Albertu. Šāds plāns Alberta tēvam, Beļģijas karalim Leopoldam I, sen jau bija padomā. Sākotnēji abiem jauniešiem tas nepatika. Alberts diez gan agri to pieņēma un samierinājās, bet Viktorija gan vēl nebija mierā. Tāpēc tika pieņemts lēmums par abu jauniešu savienības atcelšanu.

1837. gada 20. jūnijā princese Viktorija kļuva par Apvienotās Karalistes karalieni. 1838. gada 28. jūnijā viņa tik kronēta.

1839. gada oktobrī tika organizēta atkārtota prinča Alberta un viņa brāļa vizīte Londonā. Šoreiz karaliene Viktorija jau vēroja jaunekli ar citādāku skatu. Viktorija ar Albertu pavadīja vairākas dienas pastaigās un sarunās. 1839. gada 15. oktobrī Viktorija piedāvāja bildinājumu Albertam. Tas bija formāls.

Abi apprecējās 1840. gada februārī. Pēc šīm laulībām populāra kļuva tradīcija precēties baltā kāzu kleitā, kā arī kāzās izmantot plīvuru, kas aizsedz seju. Viktorijai un viņas vīram princim Albertam bija deviņi bērni. Viņu bērni un to pēcteči vēlāk kļuva dažādu Eiropas zemju valdniekiem, tāpēc Viktorija tika iesaukta par "Eiropas vecmāmiņu".

1861. gadā princis Alberts, Viktorijas vīrs, nomira.

1901. gada 22. janvārī Viktorija nomira. Viņa bija valdīja 63 gadus, 7 mēnešus un 2 dienas. Tas tajā laikā bija ilgākais valdīšanas laiks Apvienotajā Karalistē. Šis periods vēsturē ir iegājis kā Viktorijas laikmets. Tagad šo rekordu ir pārspējusi pašreizējā Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II Vindzora.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hannoveres dinastijas valdnieks Royal Hanover Inescutcheon.svg
Priekštecis:
Viljams IV
Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās
Karalistes karaliene

1837.-1901.
Pēctecis:
Eduards VII
Priekštecis:
amats izveidots
Britu Indijas imperators
1876.-1901.
Pēctecis:
Eduards VII