Leonas karaliste

Leonas karaliste bija karaliste, kas laikā no 910. līdz 1037. gadam pastāvēja Pireneju pussalas ziemeļrietumos. Galvaspilsēta Leona (León).

Leonas pilsēta zināma jau kopš Romas impērijas laikiem, kad to nodibināja kā VII leģiona (Legio Septima Gemina - Septītais Dvīņu leģions) bāzi. Pilsētas attīstību veicināja netālu esošās zelta atradnes. 540. gadā Leonu iekaroja vestgotu karalis Leovigilds; 717. gadā to iekaroja mauri; 742. gadā to iekaroja Astūrijas karaliste.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji viena no Astūrijas karalistes provincēm. Alfonso III Lielais (Alfonso III el Magno), Astūrijas, Galisijas un Leonas karalis, 910. gadā sadalīja valsti tika 3 daļās: vecākais dēls Garsija (910.-914.) saņēma tās centrālo daļu un Leonas (León) pilsētu, Ordinjo II (873.-924.) kļuva par Galisijas karali, bet Fruela II palika krietni sarukušās Astūrijas tronī. 914. gadā pēc Garsija nāves Leona apvienojās ar Galisiju. 924. gadā pēc Ordinjo II nāves Galisija un Leona atkal tika pievienotas Astūrijai; galvaspilsētu 924. gadā pārcēla no Ovidjo (sp. Oviedo, astur. Uviéu) uz Leonu (León), un kopš tā laika valsti dēvē par Leonas karalisti.

1032. gadā Leonu iekaro Navarras karalis Sančo Lielais. Bermudo III izdevās atgriezties tikai 1035. gadā, pēc Sančo nāves. 1037. gadā kaujā ar kastīliešiem pie Tamaronas krīt Bermudo III - Astūriju, Leonu un Galisiju iekaro Kastīlijas karalis Ferdinands I. 1065. gadā Ferdinands I sadala valsti saviem bērniem: Kastīlijas troni mantoja vecākais dēls Sančo, Leonas troni mantoja Alfonso VI, Galisijas troni mantoja jaunākais dēls Garsija, bet Samoras un Toro senjorijas mantoja meitas - Urraka un Elvīra.

1067. gadā, pēc karalienes mātes nāves, sākās pilsoņu karš starp mantiniekiem par valsts apvienošanu. Sančo iekaroja Leonu un saņēma gūstā Alfonso (kurš vēlāk izbēga un paglābās pie Toledo emīra), pēc tam sakāva Garsiju (kurš aizbēga uz Seviļu) un iekaroja Galisiju. Toro, kur valdīja Elvīra, padevās bez cīņas, taču otra māsa Samorā atsacījās pakļauties. Pilsētas aplenkuma laikā 1072. gadā Sančo krita kaujā.

1072. gadā Alfonso kā otrs vecākais no mantiniekiem mantoja Kastīlijas un Leonas troni (Sančo nebija bērnu). Tad Alfonso VI iekaroja Galisiju, kur Garsija ar Seviļas emīra karaspēka palīdzību bija atgriezies, ieslodzīja savu brāli cietumā, kur tas pēc laika mira. Alfonso VI ķērās pie valsts nostiprināšanas un paplašināšanas (pamatā uz Seviļas emirāta rēķina).

1083. gadā Alfonso VI armija ieņem Madridi. 1085. gadā Leonas armija iekaro Toledo un Gvadalaharu. 1086. gadā kaujā pie Salakas Leonas armiju sagrauj mauri, kurs vada Jusufs ibn Tašfins (Almoravidu dinastija). 1109. gadā Alfonso VI meita, Burgundijas Raimunda atraitne Urraka apprecas ar Aragonas karali Alfonso I. Tas kļūst par Leonas, Navarras, Aragonas un Kastīlijas karali.

1127. gadā par Leonas karali kļūst Alfonso VI mazdēls, Burgundijas Raimunda dēls Alfonso VII, un piespiež atzīt sevi par tā vasaļiem Aragonas un Navarras karaļus, Barselonas, Portugāles un Tulūzas grāfus. 1135. gadā kortesu sapulce Leonā pasludina Alfonso VII par imperatoru. 1157. gadā neveiksmīga iebrukuma Dienvidspānijā laikā Alfonso VII mirst. Alfonso IX iekaro Badahosu (1227.), Kaseresu (1229.), Meridu (1229.). 1230. gadā Kastīlijas karalis Ferdinands III apvieno Kastīliju un Leonu vienā valstī - Kastīlijas un Leonas karalistē (sp. Castilla y León).

Leonas karaļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt: Leonas karaļu uzskaitījums

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Chronicon Regnum Legionensium - Leonas karaļu hronika (krievu val.)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Kristīgās Ibērijas (Pireneju) pussalas valstis no rekonkistas līdz mūsdienām
Portugāles karaliste (1139 — 1910) (karaļi)	Spānija (1715 — mūsdienas) (karaļi)
	Kastīlijas kronis (1230 — 1715) (karaļi)				Navarras karaliste (824 — 1841) (karaļi)	Aragonas kronis (1162 — 1716) (karaļi)
	Galisijas karaliste (409 — 1833) (karaļi)	Astūrijas karaliste (718 — 924) (karaļi)	Leonas karaliste (910 — 1230) (karaļi)	Kastīlijas karaliste (1065 — 1230) (karaļi)		Aragonas karaliste (1035 — 1707) (karaļi)	Barselonas grāfiste / Katalonijas firstiste (801 — 1714) (grāfi)	Valensijas karaliste (1238 — 1707) (karaļi)	Maļorkas karaliste (1231 — 1715) (karaļi)

|}