Aragonas karaliste

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par karalisti. Par Spānijas autonomo apgabalu skatīt rakstu Aragona.
Šis raksts ir par karalisti. Par upi skatīt rakstu Aragona (upe).
Reino d'Aragón
Regne d'Aragó
Regnum Aragonum
Reino de Aragón

Aragonas karaliste
Feodālistiska karaliste
1035 – 1706 Royal Banner of Aragón.svg
Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Location of
Pārvaldes centrs Haka
Veska
Saragosa
Valoda(s) aragoniešu
katalāņu, spāņu, latīņu
Reliģija Romas Katoļu baznīca
Valdība Monarhija
Aragonas karalis
 - 1104–1134 Alfonso I
 - 1479-1516 Ferdinands II
Vēsture
 - Dibināta 1035
 - Likvidēta 1706

Aragonas karaliste (aragoniešu: Reino d'Aragón, katalāņu: Regne d'Aragó, spāņu: Reino de Aragón, latīņu: Regnum Aragonum) bija feodālistiska karaliste, kas laikā no 1035. līdz 1479. gadam pastāvēja Pireneju pussalā, mūsdienu Spānijas teritorijā. Aragonas karaliste izveidojās 1035. gadā pēc Sančo III nāves, sadalot tā valsti starp dēliem.

Nosaukums Aragona pirmo reizi rakstiskajos avotos minēts 828. gadā, kad Aragonas upes (Río Aragón) ielejā izveidojas neliela franku grāfiste.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji vispirms Kārļa Lielā franku impērijas, pēc tam Navarras karalistes grāfiste. 1035. gadā proklamēta par suverēnu karalisti.

1118. gadā karalis Alfonso I iekaro Saragosu, kas kļūst par karalistes galvaspilsētu. 1137. gadā ar Aragonu personālūnijā apvienojās Barselonas grāfiste. Sāk valdīt Barselonas grāfu dinastija. Pievieno Katalāniju. 1172. gadā pievieno Rusiljonas grāfisti (Rosselló jeb Catalunya del Nord). 1229.-1235. gados atņēma mauriem Belearu salas (sp. Islas Baleares), kur 1276. gadā uz brīdi izveidojās suverēna Maļorkas karaliste, taču Aragona to atkal iekaroja 1344.-1349. gados. 1238. gadā Aragona iekaro Valensiju.

1282.-1302. gados Aragonas karaļi nostiprinās Sicīlijā. 1326. gadā iekaro Sardīniju. 1442. gadā iekaro Neapoles karalisti. 1469. gadā Ferdinands II (sp. Fernando de Aragón "el Católico") aprecējās ar Kastīlijas karalieni Izabellu I (sp. Isabel I la Católica). 1516. gadā Aragonas un Kastīlijas karaļnami apvienojās vienā dinastijā un radās Spānijas karaliste.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kristīgās karališu un teritorijas Ibērijas (Pireneju) pussalā no rekonkistas līdz mūsdienām; to karaļu uzskaitījumi
Flag of Portugal (1830–1910).svg Portugāles karaliste
(1139 — 1910) (karaļi)
Flag of Spain.svg Spānija (1715 — mūsdienas) (karaļi)
Royal Banner of the Crown of Castile (Early Style)-Variant.svg Kastīlijas kronis (1230 — 1715) (karaļi) Bandera de Reino de Navarra.svg Navarras karaliste
(824 — 1841) (karaļi)
Royal Banner of Aragón.svg Aragonas kronis (1162 — 1716) (karaļi)
Bandeirareinogaliza.svg Galisijas karaliste
(409 — 1833) (karaļi)
Astūrijas karaliste
(718 — 924) (karaļi)
Royal Banner of León.svg Leonas karaliste
(910 — 1230) (karaļi)
Flag of Castile.svg Kastīlijas karaliste
(1065 — 1230) (karaļi)
Siñal d'Aragón.svg Aragonas karaliste
(1035 — 1707) (karaļi)
Barselonas grāfiste
(801 — 1162) (grāfi)
Flag of the Land of Valencia (swallowtailed).svg Valensijas karaliste
(1238 — 1707) (karaļi)
Maļorkas karaliste
(1231 — 1715) (karaļi)