Aragonas karaliste

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par karalisti. Par Spānijas autonomo apgabalu skatīt rakstu Aragona.
Šis raksts ir par karalisti. Par upi skatīt rakstu Aragona (upe).
Reino d'Aragón
Regne d'Aragó
Regnum Aragonum
Reino de Aragón

Aragonas karaliste
Feodālistiska karaliste
1035 – 1706
Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Location of
Location of
Pārvaldes centrs Haka
Veska
Saragosa
Valoda(s) aragoniešu
katalāņu, spāņu, latīņu
Reliģija Romas Katoļu baznīca
Valdība Monarhija
Aragonas karalis
 - 1104–1134 Alfonso I
 - 1479-1516 Ferdinands II
Vēsture
 - Dibināta 1035
 - Likvidēta 1706

Aragonas karaliste (aragoniešu: Reino d'Aragón, katalāņu: Regne d'Aragó, spāņu: Reino de Aragón, latīņu: Regnum Aragonum) bija feodālistiska karaliste, kas laikā no 1035. līdz 1479. gadam pastāvēja Pireneju pussalā, mūsdienu Spānijas teritorijā. Aragonas karaliste izveidojās 1035. gadā pēc Sančo III nāves, sadalot tā valsti starp dēliem.

Nosaukums Aragona pirmo reizi rakstiskajos avotos minēts 828. gadā, kad Aragonas upes (Río Aragón) ielejā izveidojas neliela franku grāfiste.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji vispirms Kārļa Lielā franku impērijas, pēc tam Navarras karalistes grāfiste. 1035. gadā proklamēta par suverēnu karalisti.

1118. gadā karalis Alfonso I iekaro Saragosu, kas kļūst par karalistes galvaspilsētu. 1137. gadā ar Aragonu personālūnijā apvienojās Barselonas grāfiste. Sāk valdīt Barselonas grāfu dinastija. Pievieno Katalāniju. 1172. gadā pievieno Rusiljonas grāfisti (Rosselló jeb Catalunya del Nord). 1229.-1235. gados atņēma mauriem Belearu salas (sp. Islas Baleares), kur 1276. gadā uz brīdi izveidojās suverēna Maļorkas karaliste, taču Aragona to atkal iekaroja 1344.-1349. gados. 1238. gadā Aragona iekaro Valensiju.

1282.-1302. gados Aragonas karaļi nostiprinās Sicīlijā. 1326. gadā iekaro Sardīniju. 1442. gadā iekaro Neapoles karalisti. 1469. gadā Ferdinands II (sp. Fernando de Aragón "el Católico") aprecējās ar Kastīlijas karalieni Izabellu I (sp. Isabel I la Católica). 1516. gadā Aragonas un Kastīlijas karaļnami apvienojās vienā dinastijā un radās Spānijas Karaliste.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kristīgās karališu un teritorijas Ibērijas (Pireneju) pussalā no rekonkistas līdz mūsdienām; to karaļu uzskaitījumi
Portugāles karaliste
(1139 — 1910) (karaļi)
Spānija (1715 — mūsdienas) (karaļi)
Kastīlijas kronis (1230 — 1715) (karaļi) Navarras karaliste
(824 — 1841) (karaļi)
Aragonas kronis (1162 — 1716) (karaļi)
Galisijas karaliste
(409 — 1833) (karaļi)
Astūrijas karaliste
(718 — 924) (karaļi)
Leonas karaliste
(910 — 1230) (karaļi)
Kastīlijas karaliste
(1065 — 1230) (karaļi)
Aragonas karaliste
(1035 — 1707) (karaļi)
Barselonas grāfiste / Katalonijas firstiste
(801 — 1714) (grāfi)
Valensijas karaliste
(1238 — 1707) (karaļi)
Maļorkas karaliste
(1231 — 1715) (karaļi)