Lielā Piektdiena

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jēzus Kristus piesists pie krusta.

Lielā Piektdiena, vēl pazīstama kā Svētā Piektdiena un Melnā Piektdiena, ir kristiešu reliģiski svētki, kuros piemin Jēzus Kristus krustā sišanu un viņa nāvi Golgātā. Lielā Piektdiena ir daļa no Klusās nedēļas, kas ilgst no Pūpolu svētdienas līdz pēdējai sestdienai pirms Lieldienām. Lielajā Piektdienā baznīcās nenotiek Svētais vakarēdiens, tiek izdalīti Zaļajā Ceturtdienā konsekrētā maize un vīns, kā arī netiek spēlētas ērģeles un netiek zvanīti baznīcu zvani. Katoļi visā pasaulē šajā dienā iet Krusta ceļa 14 posmus, kas simbolizē Jēzus Kristus ceļu pretī nāvei. Lielajai Piektdienai raksturīga gavēšana un klusums.

Daudzās valstīs, arī Latvijā, Lielā Piektdiena ir oficiāla valsts brīvdiena.

Vispārpieņemtais Kristus krustā sišanas gads ir 33. gads, taču ir citi pieņēmumi, ka Kristus tika sists krustā 34. gadā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]