Lielais Barjerrifs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lielā Barjerrifa satelīta attēls
Zemūdens rifi labi redzami no augšas
Krāsaini koraļļi

Lielais Barjerrifs ir pasaules lielākā koraļļu rifu sistēma.[1] Tas ir iekļauts ANO izglītības, kultūras un zinātnes organizācijas UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.[2] Lielais Barjerrifs sastāv aptuveni no 3000 rifiem un 900 salām, tas ir mājvieta vairāk nekā 2000 zivju kopienām. Tas ir 2000 km garš, atrodas Koraļļu jūrā un stiepjas gar Austrālijas piekrasti. To var redzēt no kosmosa. Lielais Barjerrifs aizņem 349 000 km2[3].

Lielo Barjerrifu veido sīki organismi — koraļļu polipi. Koraļļu rifi pieder pie pasaules daudzveidīgākajām ekosistēmām un Lielais Barjerrifs nav izņēmums. Mūsdienās tiek lietots nosaukums „Lielais koraļļu rifs”, taču tas nav tikai viens rifs. Vesels tā komplekss aizņem vairāk nekā 2000 kilometru lielu teritoriju gar Austrālijas ziemeļu krastiem, no lēdijas Eliotas salas Kvīnslendas dienvidu piekrastē līdz Papua-Jaungvinejas līcim. Lielais Barjerrifs sastāv no mazākiem rifiem, no kuriem tikai 44 ir pacēlušies virs ūdens. Tos klāj bieza zemes un smilšu kārta un uz tiem aug koki, veidojot nelielas salas ar skaistām pludmalēm.

Lielais Barjerrifs ir arī daļa no Austrālijas un Toresa šauruma aborigēnu kultūras.

Lielā koraļļu barjerrifa attīstība sākās apmēram pirms 18 miljoniem gadu. Pašreizējā attīstības fāzē, kas ilgst apmēram astoņus tūkstošus gadu, uz „vecajiem pamatiem” tiek veidotas jaunas „kārtas”.

Lielo Barjerrifu katru gadu ierodas apskatīt apmēram 1,5 miljoni tūristu no visas pasaules.

Ģeogrāfiskais stāvoklis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais Barjerrifs izmēru ziņā līdzinās pusei no ASV. Viss tā komplekss aizņem vairāk nekā 2000 kilometru lielu teritoriju gar Austrālijas ziemeļu krastiem, no lēdijas Eliotas salas līdz Kvīnslendas dienvidu piekrastei un Papua-Jaungvinejai.

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās tiek lietots nosaukums „Lielais koraļļu rifs”, taču tas nav tikai viens rifs. Lielais Barjerrifs sastāv no mazākiem rifiem, no kuriem tikai 44 ir pacēlušies virs ūdens. Tos klāj bieza zemes un smilšu kārta un uz tiem aug koki, veidojot nelielas salas ar skaistām pludmalēm.

Lielajā koraļļu rifā vienuviet ir vairāk kā 400 dažādas koraļļu sugas. Šeit sastopamas arī apmēram 1500 zivju sugas, vairāk nekā 200 putnu sugas un 20 reptiļu sugas ieskaitot 6 jūras bruņurupuču sugas un milzu kalmārus. Šeit sastopamas arī 30 vaļu, delfīnu un cūkdelfīnu sugas, kas ir regulāri rifa viesi.[4]

Tajā ir arī vairāk nekā 125 haizivju, dzeloņraju un himeru sugas, 17 jūras čūsku sugas, 5000 molusku sugas, 9 jūras zirdziņu sugas, vismaz 7 varžu sugas, 330 ascīdiju sugas, 500 jūras zāļu sugas u.c.

Lielā Barjerrifa Jūras parks aizsargā lielu daļu rifa, ierobežojot cilvēku aktivitātes, kā tūrismu un zveju.

Izmaiņas Lielajā Barjerrifā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais Barjerrifs atrodas nemitīgā izmaiņu fāzē. Austrālijas Jūras zinātņu institūta un Vulongongas Universitātes zinātnieku veiktais pētījums apliecina, ka 27 gadu laikā kopš 1985. gada ir izzudusi vairāk nekā puse koraļļu. To izzušana notikusi vētru, plēsoņu un klimata izmaiņu dēļ. Zinātnieki lēš, ka 48% no izzudušajiem koraļļiem gājuši bojā intensīvo tropisko ciklonu dēļ, 42% dēļ zivīm, kuras ēd koraļļu polipus, neļaujot tiem attīstīties, bet aptuveni 10% no klimata izmaiņām.[5]

Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais Barjerrifs ir ļoti populārs tūristu galamērķis. To katru gadu ierodas apskatīt apmēram 1,5 miljoni tūristu. Tūrisms reģionam ir svarīga ekonomikas aktivitāte, tas sagādā pāri 3 miljardiem dolāru gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]