UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrālijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Sarakstā apkopotas tās vietas Austrālijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Austrālijas ir iekļautas 19 vietas (3 kultūras objekti, 12 dabas objekti un 4 jaukti objekti), savukārt 2 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā[1]. Austrālija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1974. gada 22. augustā.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Coral Outcrop Flynn Reef.jpg Lielais Barjerrifs Koraļļu jūra
18°17′10″S 147°42′0″E / 18.28611°S 147.70000°E / -18.28611; 147.70000
1981 Daba vii, viii, ix, x Lielais Barjerrifs ir ievērojama vieta ar savu daudzveidību un skaistumu Austrālijas ziemeļaustrumu krastā. Barjerrifā ir pasalē lielākā koraļļu rifu kolekcija ar 400 koraļļu veidiem, 1500 zivju sugām un 4000 molusku veidiem. Šajā vietā dzīvo arī vairākas apdraudētās dzīvnieku sugas, piemēram, dugongs (jūras govs) un lielais zaļais brūņurupucis[2]. 154
Kakadu 2534.jpg Kakadu nacionālais parks Ziemeļu teritorija
13°2′11″S 132°26′23″E / 13.03639°S 132.43972°E / -13.03639; 132.43972
1981
(papildināts 1987, 1992)
Jaukti i, vi, vii, ix, x Šī unikālais arheoloģijas un etnoloģijas rezervāts, kas atrodas Ziemeļu teritorijā, ir nepārtraukti apdzīvota vairāk nekā 40 000 gadus. Teritorijā ir redzamas alu gleznas, akmens kokgriezumi un arheoloģiskās izrakumu vietas[3]. 147
Mungo lake 1.jpg Vilandra ezeru reģions Jaundienvidvelsa
34°0′0″S 143°0′0″E / 34.00000°S 143.00000°E / -34.00000; 143.00000
1981 Jaukti iii, viii Vilandra ezeru reģions ir fosila ezeru virkne ar smilšu veidojumiem, kas veidojušies pleistocēna periodā. Šī vieta ir unikāls pētījuma orientieris cilvēka evolūcijai Austrālijas kontinentā[4]. 167
LordHoweIslandFromKimsLookout.jpg Lorda Hjūva salu grupa Jaundienvidvelsa
31°45′21″S 159°15′2″E / 31.75583°S 159.25056°E / -31.75583; 159.25056
1982 Daba vii, x Šī vieta ir izcils piemērs izloētajām okeāna salām, kas veidojušās no vulkāniskās aktivitātes. Sala ir mājvieta vairājām endēmiskās sugām, īpaši putniem[5]. 186
CradleMountain.jpg Tasmanijas mežonīgie apgabali Tasmanija
41°34′58″S 145°25′1″E / 41.58278°S 145.41694°E / -41.58278; 145.41694
1982 Jaukti iii, iv, vi, vii, viii, ix, x Reģions ir pakļauts smagai apledošanai, šie parki un rezervāti ar savām stāvajām aizām un platību vairāk nekā 1 000 000 ha, ir viens no pēdējiem plašajiem mērenajiem lietus mežiem pasaulē. Atklātās pēdas kaļakmens alās liecina, ka cilvēki šo teritoriju sākusi apdzīvot pirms 20 000 gadu[6]. 181
Elabana Falls.jpg Gondvanas lietus meži Austrālijā Jaundienvidvelsa, Kvīnslenda
28°15′0″S 150°3′0″E / 28.25000°S 150.05000°E / -28.25000; 150.05000
1986
(papildināts 1994)
Daba viii, ix, x Šī vieta ietver, vairākas aizsargājamās teritorijas, kas galvenokārt atrodas Austrālijas austrumu piekrastē. Apkārtnē ir redzami vairāku vulkānu krāteru vairogi un liels skaits retu un apdraudētu lietus mežu sugu[7]. 368
Uluru Australia(1).jpg Uluru – Kata Tjuta nacionālais parks Ziemeļu teritorija
25°18′44″S 131°1′7″E / 25.31222°S 131.01861°E / -25.31222; 131.01861
1987 Jaukti viii, ix, x Šis parks, ko agrāk dēvēja par Uluru (Eiersa klints) nacionālo parku, atspoguļo iespaidīgus ģeoloģiskos veidojumus, kur dominē lieli sarkano smilšu līdzenumi. Uluru-Kata Tjuta tradicionālie saimnieki ir Anangu aborigēnu cilvēki[8]. 447
Daintree National Park.jpg Kvīnslendas mitrie tropi Kvīnslenda
17°30′0″S 145°45′0″E / 17.50000°S 145.75000°E / -17.50000; 145.75000
1988 Daba vii, viii, ix, x Šī teritorija stiepjas gar Austrālijas dienvidaustrumu piekrasti 450 km garumā un to galvenokārt veido tropu lietus mežu. Šie meži ir ļoti bagāti ar dažādām augu un dzīvnieku sugām[9]. 486
Stromatolites in Sharkbay.jpg Haizivju krasts, Rietumaustrālija Rietumaustrālija
25°30′0″S 113°30′0″E / 25.50000°S 113.50000°E / -25.50000; 113.50000
1991 Daba vii, viii, ix, x Haizivju krasts ir tālaikais rietumu punkts Auastrālijas kontinentam. Vieta ietver salas un teritorijas ap tām. Ūdens gulti un teritoriju veido pasaulē lielākā jūras zāļu platība (4800 km²) Šajā vietā dzīvo vairākas apdraudētās dzīvnieku sugas[10]. 578
Fraser Island view from Indian Head.jpg Freizera sala Kvīnslenda
25°13′0″S 153°8′0″E / 25.21667°S 153.13333°E / -25.21667; 153.13333
1992 Daba vii, ix Freizera sala atrodas uz austrumiem no Austrālijas austruma krasta. Sala ir pasaulē lielākā smilšu sala, tās krasta garums ir 122 km. Salā atrodas majestātiski lietus mežu un saldūdens kāpu ezeri un iekšzemes pludmales[11]. 630
Riversleigh.jpg Austrālijas zīdītāju fosiliju vietas (Riversleiga/ Narakorta) Kvīnslenda
19°4′59″N 138°43′1″W / 19.08306°N 138.71694°W / 19.08306; -138.71694;
Dienvidaustrālija
36°57′0″S 140°45′0″E / 36.95000°S 140.75000°E / -36.95000; 140.75000
1994 Daba viii, ix Riversleiga un Narakorta, kas attiecīgi atrodas Austrālijas dienvidos un austrumos ir vienas no 10 lielākajām fosiliju atradņu vietām pasaulē. Šīs vietas atspoguļo unikālās Austrālijas faunas attīstību[12]. 698
Heard.jpg Hērda Sala un Makdonalda Salas 53°6′0″S 73°31′0″E / 53.10000°S 73.51667°E / -53.10000; 73.51667 1997 Daba viii, ix Hērda Sala un Makdonalda Salas atrodas Dienvidu okeānā aptuveni 1700 km no Antarktīdas kontinenta un 4100 km uz dienvidrietumiem no Pērtas. Salas ir vulkāniskas izcelsmes un atspoguļo ģeomorfoloģiskos procesus un ledus dinamiku. Makdonalda Salas ir vienas no pasaulē retajām senatnīgajām salu ekosistēmām, kur nav svešzemju augi un dzīvnieki, kā arī ir ļoti niecīga cilvēka ietekme[13]. 577
RoyalPenguins4.JPG Makvorija sala Tasmanija
54°36′0″S 158°53′0″E / 54.60000°S 158.88333°E / -54.60000; 158.88333
1997 Daba vii, viii Makvorija sala (34 km gara un 5 km plata) atrodas Dienvidu okeānā, 1500 km uz dienviaustrumiem no Tasmanijas un aptuveni pusceļā starp Auastrālijas un Antarktikas kontinentiem. Šajā vietā saskaras Indo-Austrālijas tehtoniskā plātne ar Klusā okeāna plātni un ir aktīva ģeoloģiskā darbība. Šī ir vienīga vieta uz Zemes, kur klintis no zemes apvalka (6 km zem okeāna dibena) aktīvi atrodas virs jūras līmeņa[14]. 629
Three Sisters Sunset.jpg Lielo Zilo kalnu teritorija Jaundienvidvelsa
33°43′5″S 150°18′38″E / 33.71806°S 150.31056°E / -33.71806; 150.31056
2000 Daba ix, x Lielos Zilos kalnus veido 1,03 miljkonus hektāru smilšakmens plato, kurās dominē mērens eikaliptu mežs ar nogāzēm un aizām. Vietu veido astoņas aizsargājamās teritorijas. Vieta nodrošina eksistenci vairāk kā 10% no vaskulārajiem draugiem, kā arī ievērojamu skaitu retajiem un apdraudētajām augu sugām[15]. 917
Purnululu National Park Peter Ruckstuhl -2.jpg Purnululu nacionālais parks Rietumaustrālija
17°27′47″S 128°33′51″E / 17.46306°S 128.56417°E / -17.46306; 128.56417
2003 Daba vii, viii 239 723 ha lielais Purnululu nacionālais parks atrodas Rietumaustrālijā. Un to veido vairāk nekā 20 miljonu gadus senas kvarca smilšakmens klintis dažādās formās. Šī vieta ir unikāls piemērams ģeoloģisko, bioloģisko, erozijas un klimatisko parādību mijirdarbībai[16]. 1094
Royal exhibition building tulips straight.jpg Karaliskā izstāžu ēka un Karltonas dārzi Viktorija
37°48′17″S 144°58′16″E / 37.80472°S 144.97111°E / -37.80472; 144.97111
2004 Kultūra ii Karaliskā izstāžu ēka un Karltonas dārzi tika veidoti priekš 1880. un 1888. gada Lielās starptautiskās izstādes Melburnā. Ēka apvieno Bizantijas, romānikas, Lombardijas un itāļu renesanses stila elementus[17]. 1131
The Sydney Opera House at dusk.jpg Sidnejas operteātris Jaundienvidvelsa
33°51′31″S 151°12′50″E / 33.85861°S 151.21389°E / -33.85861; 151.21389
2007 Kultūra i Sidnejas operteātris atklāts 1973. gadā un ir lielisks 20. gadsimta arhitektūras darbs, kas apvieno vairākus radošuma virzienus un inovācijas gan arhitektūras formās, gan konstrukcijā. Sidnejas Operas namu veido trīs grupas bloķējošu velvju "čaulas". 1957. gadā notika starptautisks konkurss, kurā uzvarēja dāņu arhitekts Jerns Utcons, viņš iezīmēja radikāli jaunu pieeju būvniecībai un arhitektūrai[18]. 166
CockatooIslandPanorama.jpg Austrālijas ieslodzījuma vietas (11 objekti) Rietumaustrālija, Dienvidaustrālija, Jaundienvidvelsa, Tasmanija 2010 Kultūra iv, vi VIeta ietver 11 ieslodzījuma vietas no vairāk kā tūkstoša ko Britu impērija izveidoja 18. un 19. gadsimtā. Kopumā šīs vietas ir izplatītas pa visu Austrāliju sākot no Fremantles Rietumaustrālijā, Kingstonas un Artūrveilas Norfolka salām austrumos; un no Sidnejas, Juandienvidvelsā ziemeļos līdz Tasmānijai dienvidos. Ap 166 00 vīrieši, sievietes un bērni tika nosūtīti uz Austrāliju vairāk nekā 80 gadi laikā starp 1787. un 1868. gadiem[19]. 1306
Ningaloo.jpg Ningalū krasts Rietumaustrālija
22°38′57″S 113°37′21″E / 22.64917°S 113.62250°E / -22.64917; 113.62250
2011 Daba vii, x 604 500 ha jūras un sauszemes teritorijas veido Ningalū krastu, Austrālijas rietumu krastā, un tas ir viens no visvecākajiem krasta rifiem pasaulē. Uz sauszemes to veido plaša karstu sistēma, tīklveida pazemes alas un ūdensteces. Ik gadu šajā piekrastē notiek vaļhaizivju pulcēšanās, un tā ir mājvieta daudzām jūras sugām, starp tām arī lielam daudzumu jūras bruņurupučiem[20]. 1369

Sarakstā iekļautie objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietas Austrālijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
Yellow pog.svg — kultūras objekts; Green pog.svg — dabas objekts; Blue pog.svg — jauktais objekts; Red pog.svg — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Fraser Island Cathedral cliffs.jpg Lielo Smilšu Pasaules mantojuma teritorija Kvīnslenda
25°39′0″S 153°0′0″E / 25.65000°S 153.00000°E / -25.65000; 153.00000
2010 Daba vii, viii, ix 5480
Box Log Falls.jpg Gondvanas lietus meži Austrālijas Pasaules mantojuma vieta (esošās teritorijas paplašināšana) Kvīnslenda
30°4′15″S 152°18′7″E / 30.07083°S 152.30194°E / -30.07083; 152.30194
2010 Daba vii, ix, x 5541

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]