UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrālijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Austrālijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Austrālijas ir iekļautas 19 vietas (3 kultūras objekti, 12 dabas objekti un 4 jaukti objekti), savukārt 2 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.^[1] Austrālija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1974. gada 22. augustā.

Sarakstā iekļautie objekti

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
Lielais Barjerrifs	Koraļļu jūra 18°17′10″S 147°42′0″E / 18.28611°S 147.70000°E / -18.28611; 147.70000	1981	Daba	vii, viii, ix, x	Lielais Barjerrifs ir ievērojama vieta ar savu daudzveidību un skaistumu Austrālijas ziemeļaustrumu krastā. Barjerrifā ir pasalē lielākā koraļļu rifu kolekcija ar 400 koraļļu veidiem, 1500 zivju sugām un 4000 gliemju veidiem. Šajā vietā dzīvo arī vairākas apdraudētās dzīvnieku sugas, piemēram, jūrasgovs un lielais zaļais brūņurupucis.^[2]	154
Kakadu nacionālais parks	Ziemeļu teritorija 13°2′11″S 132°26′23″E / 13.03639°S 132.43972°E / -13.03639; 132.43972	1981 (papildināts 1987, 1992)	Jaukti	i, vi, vii, ix, x	Šī unikālais arheoloģijas un etnoloģijas rezervāts, kas atrodas Ziemeļu teritorijā, ir nepārtraukti apdzīvota vairāk nekā 40 000 gadus. Teritorijā ir redzamas alu gleznas, akmens kokgriezumi un arheoloģiskās izrakumu vietas.^[3]	147
Vilandra ezeru reģions	Jaundienvidvelsa 34°0′0″S 143°0′0″E / 34.00000°S 143.00000°E / -34.00000; 143.00000	1981	Jaukti	iii, viii	Vilandra ezeru reģions ir fosila ezeru virkne ar smilšu veidojumiem, kas veidojušies pleistocēna periodā. Šī vieta ir unikāls pētījuma orientieris cilvēka evolūcijai Austrālijas kontinentā.^[4]	167
Lorda Hjūva salu grupa	Jaundienvidvelsa 31°45′21″S 159°15′2″E / 31.75583°S 159.25056°E / -31.75583; 159.25056	1982	Daba	vii, x	Šī vieta ir izcils piemērs izloētajām okeāna salām, kas veidojušās no vulkāniskās aktivitātes. Sala ir mājvieta vairājām endēmiskās sugām, īpaši putniem.^[5]	186
Tasmanijas mežonīgie apgabali	Tasmanija 41°34′58″S 145°25′1″E / 41.58278°S 145.41694°E / -41.58278; 145.41694	1982	Jaukti	iii, iv, vi, vii, viii, ix, x	Reģions ir pakļauts smagai apledošanai, šie parki un rezervāti ar savām stāvajām aizām un platību vairāk nekā 1 000 000 ha, ir viens no pēdējiem plašajiem mērenajiem lietus mežiem pasaulē. Atklātās pēdas kaļakmens alās liecina, ka cilvēki šo teritoriju sākusi apdzīvot pirms 20 000 gadu.^[6]	181
Gondvanas lietus meži Austrālijā	Jaundienvidvelsa, Kvīnslenda 28°15′0″S 150°3′0″E / 28.25000°S 150.05000°E / -28.25000; 150.05000	1986 (papildināts 1994)	Daba	viii, ix, x	Šī vieta ietver, vairākas aizsargājamās teritorijas, kas galvenokārt atrodas Austrālijas austrumu piekrastē. Apkārtnē ir redzami vairāku vulkānu krāteru vairogi un liels skaits retu un apdraudētu lietus mežu sugu.^[7]	368
Uluru — Kata Tjuta nacionālais parks	Ziemeļu teritorija 25°18′44″S 131°1′7″E / 25.31222°S 131.01861°E / -25.31222; 131.01861	1987	Jaukti	viii, ix, x	Šis parks, ko agrāk dēvēja par Uluru (Eiersa klints) nacionālo parku, atspoguļo iespaidīgus ģeoloģiskos veidojumus, kur dominē lieli sarkano smilšu līdzenumi. Uluru-Kata Tjuta tradicionālie saimnieki ir Anangu aborigēnu cilvēki.^[8]	447
Kvīnslendas mitrie tropi	Kvīnslenda 17°30′0″S 145°45′0″E / 17.50000°S 145.75000°E / -17.50000; 145.75000	1988	Daba	vii, viii, ix, x	Šī teritorija stiepjas gar Austrālijas dienvidaustrumu piekrasti 450 km garumā un to galvenokārt veido tropu lietus mežu. Šie meži ir ļoti bagāti ar dažādām augu un dzīvnieku sugām.^[9]	486
Haizivju krasts, Rietumaustrālija	Rietumaustrālija 25°30′0″S 113°30′0″E / 25.50000°S 113.50000°E / -25.50000; 113.50000	1991	Daba	vii, viii, ix, x	Haizivju krasts ir tālaikais rietumu punkts Auastrālijas kontinentam. Vieta ietver salas un teritorijas ap tām. Ūdens gulti un teritoriju veido pasaulē lielākā jūras zāļu platība (4800 km²) Šajā vietā dzīvo vairākas apdraudētās dzīvnieku sugas.^[10]	578
Gāri sala	Kvīnslenda 25°13′0″S 153°8′0″E / 25.21667°S 153.13333°E / -25.21667; 153.13333	1992	Daba	vii, ix	Gāri sala atrodas uz austrumiem no Austrālijas austruma krasta. Sala ir pasaulē lielākā smilšu sala, tās krasta garums ir 122 km. Salā atrodas majestātiski lietus mežu un saldūdens kāpu ezeri un iekšzemes pludmales.^[11]	630
Austrālijas zīdītāju fosiliju vietas (Riversleiga/ Narakorta)	Kvīnslenda 19°4′59″N 138°43′1″W / 19.08306°N 138.71694°W / 19.08306; -138.71694; Dienvidaustrālija 36°57′0″S 140°45′0″E / 36.95000°S 140.75000°E / -36.95000; 140.75000	1994	Daba	viii, ix	Riversleiga un Narakorta, kas attiecīgi atrodas Austrālijas dienvidos un austrumos ir vienas no 10 lielākajām fosiliju atradņu vietām pasaulē. Šīs vietas atspoguļo unikālās Austrālijas faunas attīstību.^[12]	698
Hērda Sala un Makdonalda Salas	53°6′0″S 73°31′0″E / 53.10000°S 73.51667°E / -53.10000; 73.51667	1997	Daba	viii, ix	Hērda Sala un Makdonalda Salas atrodas Dienvidu okeānā aptuveni 1700 km no Antarktīdas kontinenta un 4100 km uz dienvidrietumiem no Pērtas. Salas ir vulkāniskas izcelsmes un atspoguļo ģeomorfoloģiskos procesus un ledus dinamiku. Makdonalda Salas ir vienas no pasaulē retajām senatnīgajām salu ekosistēmām, kur nav svešzemju augi un dzīvnieki, kā arī ir ļoti niecīga cilvēka ietekme.^[13]	577
Makvorija sala	Tasmanija 54°36′0″S 158°53′0″E / 54.60000°S 158.88333°E / -54.60000; 158.88333	1997	Daba	vii, viii	Makvorija sala (34 km gara un 5 km plata) atrodas Dienvidu okeānā, 1500 km uz dienviaustrumiem no Tasmanijas un aptuveni pusceļā starp Austrālijas un Antarktikas kontinentiem. Šajā vietā saskaras Indo-Austrālijas tehtoniskā plātne ar Klusā okeāna plātni un ir aktīva ģeoloģiskā darbība. Šī ir vienīga vieta uz Zemes, kur klintis no zemes apvalka (6 km zem okeāna dibena) aktīvi atrodas virs jūras līmeņa.^[14]	629
Lielo Zilo kalnu teritorija	Jaundienvidvelsa 33°43′5″S 150°18′38″E / 33.71806°S 150.31056°E / -33.71806; 150.31056	2000	Daba	ix, x	Lielos Zilos kalnus veido 1,03 miljkonus hektāru smilšakmens plato, kurās dominē mērens eikaliptu mežs ar nogāzēm un aizām. Vietu veido astoņas aizsargājamās teritorijas. Vieta nodrošina eksistenci vairāk kā 10% no vaskulārajiem draugiem, kā arī ievērojamu skaitu retajiem un apdraudētajām augu sugām.^[15]	917
Purnululu nacionālais parks	Rietumaustrālija 17°27′47″S 128°33′51″E / 17.46306°S 128.56417°E / -17.46306; 128.56417	2003	Daba	vii, viii	239 723 ha lielais Purnululu nacionālais parks atrodas Rietumaustrālijā. Un to veido vairāk nekā 20 miljonu gadus senas kvarca smilšakmens klintis dažādās formās. Šī vieta ir unikāls piemērams ģeoloģisko, bioloģisko, erozijas un klimatisko parādību mijiedarbībai.^[16]	1094
Karaliskā izstāžu ēka un Karltonas dārzi	Viktorija 37°48′17″S 144°58′16″E / 37.80472°S 144.97111°E / -37.80472; 144.97111	2004	Kultūra	ii	Karaliskā izstāžu ēka un Karltonas dārzi tika veidoti priekš 1880. un 1888. gada Lielās starptautiskās izstādes Melburnā. Ēka apvieno Bizantijas, romānikas, Lombardijas un itāļu renesanses stila elementus.^[17]	1131
Sidnejas operteātris	Jaundienvidvelsa 33°51′31″S 151°12′50″E / 33.85861°S 151.21389°E / -33.85861; 151.21389	2007	Kultūra	i	Sidnejas operteātris atklāts 1973. gadā un ir lielisks 20. gadsimta arhitektūras darbs, kas apvieno vairākus radošuma virzienus un inovācijas gan arhitektūras formās, gan konstrukcijā. Sidnejas Operas namu veido trīs grupas bloķējošu velvju "čaulas". 1957. gadā notika starptautisks konkurss, kurā uzvarēja dāņu arhitekts Jerns Utcons, viņš iezīmēja radikāli jaunu pieeju būvniecībai un arhitektūrai.^[18]	166
Austrālijas ieslodzījuma vietas (11 objekti)	Rietumaustrālija, Dienvidaustrālija, Jaundienvidvelsa, Tasmanija	2010	Kultūra	iv, vi	VIeta ietver 11 ieslodzījuma vietas no vairāk kā tūkstoša ko Britu impērija izveidoja 18. un 19. gadsimtā. Kopumā šīs vietas ir izplatītas pa visu Austrāliju sākot no Fremantles Rietumaustrālijā, Kingstonas un Artūrveilas Norfolka salām austrumos; un no Sidnejas, Juandienvidvelsā ziemeļos līdz Tasmānijai dienvidos. Ap 166 00 vīrieši, sievietes un bērni tika nosūtīti uz Austrāliju vairāk nekā 80 gadi laikā starp 1787. un 1868. gadiem.^[19]	1306
Ningalū krasts	Rietumaustrālija 22°38′57″S 113°37′21″E / 22.64917°S 113.62250°E / -22.64917; 113.62250	2011	Daba	vii, x	604 500 ha jūras un sauszemes teritorijas veido Ningalū krastu, Austrālijas rietumu krastā, un tas ir viens no visvecākajiem krasta rifiem pasaulē. Uz sauszemes to veido plaša karstu sistēma, tīklveida pazemes alas un ūdensteces. Ik gadu šajā piekrastē notiek vaļhaizivju pulcēšanās, un tā ir mājvieta daudzām jūras sugām, starp tām arī lielam daudzumu jūras bruņurupučiem.^[20]	1369

Sarakstā iekļautie objektu izvietojums

Lielais Barjerrifs

Karaliskā izstāžu ēka un Karltonas dārzi

Sidnejas operteātris

Austrālijas zīdītāju fosiliju vietas (Riversleiga)

Austrālijas zīdītāju fosiliju vietas (Narakorta)

Gāri sala

Gondvanas lietus meži Austrālijā

Lielo Zilo kalnu teritorija

Ningalū krasts

Purnululu nacionālais parks

Haizivju krasts, Rietumaustrālija

Kvīnslendas mitrie tropi

Kakadu nacionālais parks

Tasmanijas mežonīgie apgabali

Uluru – Kata Tjuta nacionālais parks

Vilandra ezeru reģions

Austrālijas ieslodzījuma vietas

Vietas Austrālijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:

— kultūras objekts;

— dabas objekts;

— jauktais objekts;

— apdraudēts objekts

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrālijā (Pasaule)

Lorda Hjūva salu grupa

Makvorija sala

Hērda Sala un Makdonalda Salas

Vietas Austrālijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:

— kultūras objekts;

— dabas objekts;

— jauktais objekts;

— apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
	Lielo Smilšu Pasaules mantojuma teritorija	Kvīnslenda 25°39′0″S 153°0′0″E / 25.65000°S 153.00000°E / -25.65000; 153.00000	2010	Daba	vii, viii, ix	5480
	Gondvanas lietus meži Austrālijas Pasaules mantojuma vieta (esošās teritorijas paplašināšana)	Kvīnslenda 30°4′15″S 152°18′7″E / 30.07083°S 152.30194°E / -30.07083; 152.30194	2010	Daba	vii, ix, x	5541

Atsauces

↑ Austrālija
↑ Great Barrier Reef, UNESCO
↑ Kakadu National Park, UNESCO
↑ Willandra Lakes Region, UNESCO
↑ Lord Howe Island Group, UNESCO
↑ Tasmanian Wilderness, UNESCO
↑ Gondwana Rainforests of Australia, UNESCO
↑ Uluru-Kata Tjuta National Park, UNESCO
↑ Wet Tropics of Queensland, UNESCO
↑ Shark Bay, Western Australia, UNESCO
↑ Fraser Island, UNESCO
↑ Australian Fossil Mammal Sites (Riversleigh / Naracoorte), UNESCO
↑ Heard and McDonald Islands, UNESCO
↑ Macquarie Island, UNESCO
↑ Greater Blue Mountains Area, UNESCO
↑ Purnululu National Park, UNESCO
↑ Royal Exhibition Building and Carlton Gardens, UNESCO
↑ Sydney Opera House, UNESCO
↑ Australian Convict Sites, UNESCO
↑ Ningaloo Coast, UNESCO

[1] Austrālija

[2] Great Barrier Reef, UNESCO

[3] Kakadu National Park, UNESCO

[4] Willandra Lakes Region, UNESCO

[5] Lord Howe Island Group, UNESCO

[6] Tasmanian Wilderness, UNESCO

[7] Gondwana Rainforests of Australia, UNESCO

[8] Uluru-Kata Tjuta National Park, UNESCO

[9] Wet Tropics of Queensland, UNESCO

[10] Shark Bay, Western Australia, UNESCO

[11] Fraser Island, UNESCO

[12] Australian Fossil Mammal Sites (Riversleigh / Naracoorte), UNESCO

[13] Heard and McDonald Islands, UNESCO

[14] Macquarie Island, UNESCO

[15] Greater Blue Mountains Area, UNESCO

[16] Purnululu National Park, UNESCO

[17] Royal Exhibition Building and Carlton Gardens, UNESCO

[18] Sydney Opera House, UNESCO

[19] Australian Convict Sites, UNESCO

[20] Ningaloo Coast, UNESCO

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]

[19]

[20]