Lielmorāvija
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||
Lielmorāvija (latīņu: Regnum Marahensium, grieķu: Μεγάλη Μοραβία, čehu: Velká Morava) bija agro viduslaiku slāvu valsts, kas pastāvēja no 833. līdz 902. gadam.
Lielmorāvija izveidojās 833. gadā, kad Morāvijas kņazs Mojmirs I pakļāva blakus esošo Nitras kņazisti. Valsts atradās mūsdienu Čehijas austrumu, Slovākijas un Ungārijas rietumu teritorijās, un tās ietekme sniedzās līdz pat Balkāniem un Polijas dienvidiem.
Lielās Morāvijas iedzīvotāji runāja vienotās slāvu valodas rietumslāvu dialektos. Pēc karaļa Rastislava uzaicinājuma 863. gadā Bizantijas imperators Mihaels III uz Morāviju nosūtīja kristiešu misionārus Kirilu un Metodiju, kas ieviesa īpašu rakstību (kirilicu) un valsts pārvaldes sistēmu.
Valsts uzplaukums notika 9. gadsimta vidū, īpaši valdnieku Rastislava, Svatopluka I un Mojmira II valdīšanas laikā. Šajā periodā Lielmorāvija kļuva par svarīgu kultūras un reliģijas centru, pateicoties svēto Kirila un Metodija misionārajai darbībai.
Pēc Svatopluka I nāves valsts sāka vājināties iekšēju konfliktu un ārējo apdraudējumu dēļ. 902. gadā valsti sagrāva ungāri, kuri 9. gadsimta beigās bija ieradušies Centrāleiropā no Austrumeiropas stepēm. Viņu uzbrukumi sagrāva Lielmorāvijas militāro un politisko struktūru, kas noveda pie valsts sabrukuma. Pēc tās bojāejas teritoriju sadalīja kaimiņu valstis, bet ungāri izveidoja pamatu vēlākajai Ungārijas Karalistei.
Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lielmorāvija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|