Lielmorāvija
Izskats
|
Lielmorāvija (latīņu: Regnum Marahensium, grieķu: Μεγάλη Μοραβία, čehu: Velká Morava) bija agro viduslaiku slāvu valsts, kas pastāvēja no 833. līdz 902. gadam. Pēc karaļa Rastislava uzaicinājuma 863. gadā Bizantijas imperators Mihaels III uz Morāviju nosūtīja kristiešu misionārus Kirilu un Metodiju, kas ieviesa īpašu rakstību (kirilicu) un valsts pārvaldes sistēmu. 902. gadā valsti sagrāva ungāri.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lielmorāvija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|