Kirilica
Kirilica (krievu: кири́ллица), kiriliskais raksts jeb kiriliskais alfabēts (кирилли́ческий алфави́т) ir viens no diviem senslāvu raksta variantiem.[1] Tas izveidots, balstoties uz svētā Kirila un svētā Metodija radīto alfabētu un uz Bizantijas grieķu alfabētu. Uz senslāvu kirilicas pamata izveidotus mūsdienu alfabētus izmanto sešas slāvu valodas — baltkrievu, bulgāru, krievu, maķedoniešu, serbu un ukraiņu, kā arī daudzas neslāvu valodas, pamatā bijušās PSRS teritorijā.[2][3]
Burti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novgorodā atrasts 11. gadsimta kiriliskais alfabēts uz bērza tāss
Senslāvu kirilicas alfabetā ir 43 burti. No tiem 24 pārņemti no grieķu unciāļu raksta, 19 izveidoti patstāvīgi, piemēram: ж, ш, ъ, ь un citi. Kirilicas burti tika izmantoti arī skaitļu apzīmēšanai.[1]
Burts | Senais variants |
Skaitliskā nozīme |
Izruna | Burta nosaukums |
---|---|---|---|---|
А | ![]() |
1 | [а] | az (аз) |
Б | ![]() |
[b] | buki (бу́ки) | |
В | ![]() |
2 | [v] | vedi (ве́ди) |
Г | ![]() |
3 | [g] | glagoļ (глаго́ль) |
Д | ![]() |
4 | [d] | dobro (добро́) |
Е,Є | ![]() |
5 | [jе] | jestj (есть) |
Ж | ![]() |
[ž] | živete (живе́те) | |
Ѕ | ![]() |
6 | [ẑ], [dz] | zelo (зело́) |
ʐ, З | ![]() |
7 | [z] | zemļa (земля́) |
И | ![]() |
8 | [i] | iže (и́же) |
І, Ї | ![]() |
10 | [ì] | i (и) |
К | ![]() |
20 | [k] | kako (ка́ко) |
Л | ![]() |
30 | [l] | ļudi (лю́ди) |
М | ![]() |
40 | [m] | mislete (мысле́те) |
Н | ![]() |
50 | [n] | naš (наш) |
О | ![]() |
70 | [о] | on (он) |
П | ![]() |
80 | [p] | pokoi (поко́й) |
Р | ![]() |
100 | [r] | rci (рцы) |
С | ![]() |
200 | [s] | slovo (сло́во) |
Т | ![]() |
300 | [t] | tverdo (тве́рдо) |
ОУ, У | ![]() |
(400) | [u] | uk (ук) |
Ф | ![]() |
500 | [f] | fert (ферт) |
Х | ![]() |
600 | [h] | her (хер) |
Ѡ | ![]() |
800 | [ô] | omega (оме́га) |
Ц | ![]() |
900 | [c] | ci (цы) |
Ч | ![]() |
90 | [č] | červj (червь) |
Ш | ![]() |
[š] | ša (ша) | |
Щ | ![]() |
[ŝ], [št, šč] | šta (ща) | |
Ъ | ![]() |
["] | jer (ер) | |
Ы | ![]() |
[y] | jeri (еры́) | |
Ь | ![]() |
['] | jerj (ерь) | |
Ѣ | ![]() |
[ě] | jatj (ять) | |
Ю | ![]() |
[û], [ju] | ju (ю) | |
Я | ![]() |
[â], [ja] | â (я) | |
Ѥ | ![]() |
[je] | je (Е йотированное) | |
Ѧ | ![]() |
(900) | [ę] | mazais jus (юс малый) |
Ѫ | ![]() |
[ǫ] | lielais jus (юс большой) | |
Ѩ | ![]() |
[ję] | mazais jus jotētais | |
Ѭ | ![]() |
[jǫ] | lielais jus jotētais | |
Ѯ | ![]() |
60 | [ks] | ksi (кси) |
Ѱ | ![]() |
700 | [ps] | psi (пси) |
Ѳ | ![]() |
9 | [th] | fita (фита́) |
Ѵ | ![]() |
400 | [ü] | ižica (и́жица) |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 51. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 126. lpp.
- ↑ «Cyrillic alphabet». Britannica. Skatīts: 2022-12-08.
- ↑ Верещагин Е. М. КИРИЛЛИЦА. Большая российская энциклопедия. Том 14. Москва, 2009, стр. 22
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Slāvu valodas un rakstzīmju kopa Archived 2019. gada 9. decembrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- К истории русской азбуки (krieviski)
- Kirilicas rakstzīmju kopa Archived 2016. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
![]() |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kirilica |
![]() | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|