Bizantijas imperatoru uzskaitījums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Imperators Konstanss (337-350).

Bizantijas imperatori jeb Austrumromas imperatori bija Austrumromas impērijas valdnieki, kas no 324. gada līdz 1453. gadam valdīja jaunajā Romas impērijas galvaspilsētā Konstantinopolē.

Ar 395. gada ediktu imperators Teodosijs I Lielais Romas impēriju sadalīja divās daļās – Austrumromā un Rietumromā. Pēc pēdējā Rietumromas imperatora Romula Augustula gāšanas no varas 476. gadā, Austrumromas imperatori uzskatīja sevi par vienīgajiem Senās Romas varas mantiniekiem. Tiešā valdnieku radniecība ar Romas imperatoru Flāviju dzimtu pārtrūka 711. gadā pēc Heraklija dinastijas valdnieku gāšanas. Šīs dinastijas laikā panīka latīņu valodas lietošana impērijas pārvaldē un par vienīgo Austrumromas pārvaldes valodu kļuva grieķu valoda.

Romas imperatori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdnieks Oriģinālais vārds Valdīšanas laiks
Konstantīna dinastija (Flāviji)
Konstantīns I CONSTANTINVS VALERIVS AVGVSTVS 324. gada 19. septembris — 337. gada 22. maijs
Konstantīns II CONSTANTIVS AVGVSTVS 337. gada 22. maijs — 361. gada 5. oktobris
Konstanss CONSTANS AVGVSTVS 337. gada 22. maijs — 350. gada maijs
Juliāns IVLIANVS AVGVSTVS 361. gada 5. oktobris — 363. gada 28. jūnijs
Joviāns IOVIANVS AVGVSTVS 363. gada 28. jūnijs — 364. gada 17. februāris
Valentiāns I VALENTINIANVS AVGVSTVS 364. gada 26. februāris — 375. gada 17. novembris
Valents VALENS AVGVSTVS 364. gada 28. marts — 378. gada 9. augusts
Gratiāns GRATIANVS AVGVSTVS 378. gada 9. augusts — 379. gada 19. janvāris
Teodosija dinastija (Flāviji)
Teodosijs I Lielais THEODOSIVS AVGVSTVS 379. gada 19. janvāris — 395. gada 17. janvāris

Austrumromas imperatori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Imperators Teodosijs II (408—450).

Teodosija dinastija (Flāviji)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leona dinastija (Flāviji)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Leons I (457—474), centās panākt reliģisko izlīgšanu ar Ēģiptes monofizītiem.
  • Leons II (474).
  • Zenons (474—475, 476—491), centās atjaunot kristīgās baznīcas vienotību ar "Ediktu par savienību", taču Romas pāvesti atteicās to atzīt.
  • Bazilisks (475—476), iemantoja tautas naidu par cietsirdību, tika gāzts no troņa.
  • Anastasijs I (491—518), 512.-513. gadā apspieda tautas sacelšanos Konstantinopolē un Trāķijā.

Justīna dinastija (Flāviji)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Imperators Justiniāns I (527-565).
  • Justīns I (518-527), notika reliģiskā izlīgšana starp Romu un Konstantinopoli.
  • Justiniāns I (527-565), mēģināja apvienot Romas impēriju militārā ceļā. 529. gadā romiešu likumdošanas aktu principus apkopoja 150 000 rindu tekstā - Justiniāna kodeksā. Uzcēla milzīgo Svētās Gudrības baznīcu (532-537). 532. gadā noslēdza mieru ar Sasanīdu impēriju. No 535. līdz 553. gadam mēģināja pakļaut ostgotu karalisti Itālijā. 536. gadā sagrāba Romu un salauza ostgotu pretestību. 540.- 562. gadā notika karš ar Sasanīdu impēriju austrumos. 568. gadā Ziemeļitāliju un Vidusitāliju ieņēma langobardi.
  • Justīns II (565-578).
  • Tibērijs II (578-582), pēc sakāves 581. gadā noslēdza mieru ar avāriem, Trāķijā iebruka slāvi un apmetās Saloniku apkaimē un iespiedās Peloponēsas pussalā.
  • Maurīcijs (582-602).
  • Foka (602-610), piekāpās Romas pāvestam, nespēja tikt galā ar iekšējiem nemieriem, avāru un slāvu uzbrukumiem.

Hēraklija dinastija (Flāviji)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sīrijas (Izauru) dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Imperators Mihaels III (842-867).

Amoriešu jeb frīģiešu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mihaels II (820-829), 821. gadā dumpinieki Toma Slāva vadībā aplenca Konstantinopoli. 823. gadā arābi ieguva Krētu un 827. gadā daļu Sicīlijas.
  • Teofils (829-842), cīnījās pret ierēdņu korupciju, atbalstīja amatniecību, mākslu un zinātni.
  • Mihaels III (842-867), 863. gadā nosūtīja misionārus. glagolicas radītājus Kirilu und Metodiju izplatīt pareizticību Lielmorāvijā un citās Balkānu slāvu zemēs. 866. gadā par līdzvaldītāju iecēla savu favorītu Basileju (Vasīliju).

Maķedoniešu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrumromas imperatora Jāņa Cimisha (pa kreisi) sarunas ar rusu kaganu Sfendoslavu (Svenu), miniatūra no 12. gs. Joana Skilices manuskripta.
Imperators Konstantīns VII (913-959).
  • Basilejs I jeb Vasīlijs I (866-886), maķedoniešu zemnieka dēls, kas kļuva par līdzvaldnieku un ap 867. gadu nogalināja iepriekšējo imperatoru.
  • Leons VI (886-912), 886. gadā atcēla no amata Konstantinopoles patriarhu Fotiju
  • Aleksandrs (912-913).
  • Konstantīns VII (913-959), ap sevi pulcināja zinātniekus, sastādīja kompilatīvas enciklopēdijas "Heoponika", "Par pārstāvniecībām", "Metafrasta".
  • Romāns I (920-944), flotes virspavēlnieks, sagrāba varu 919. gadā un valdīja līdztekus Konstantīnam VII. 932. gadā apspieda zemnieku sacelšanos Mazāzijā un slāvu sacelšanos Peloponēsā. 941. un 944. gadā Konstantinopolei uzbruka Kijevas varjagu ķeniņš (kagans) Igors (Ingvars). 945. vai 957. gadā Konstantinopolē kristījās viņa atraitne Olga (Helga).
  • Romāns II (959-963).
  • Nikefors II (963-969), 967. gadā nosūtīja uz Kijevu sūtņus ar lielu daudzumu zelta, lai pierunātu varjagu ķēniņu Sfendoslavu (Svenu) doties karagājienā pret Donavas bulgāriem, kas bija sākuši karu ar Bizantiju.
  • Joanns I (969-976), Donavas krastā tikās ar Kijevas kaganu (ķēniņu) Sfendoslavu.
  • Basilejs II jeb Vasīlijs II (976-1025), 988. gadā Kijevas varjagu ķēniņš Vladimirs (Valdemārs) pēc ilgāka aplenkuma ieņēma Bizantijai piederošo Taurijas Hersonēsas pilsētu ("Korsuņu") Krimas pussalā. Pēc miera līguma noslēgšanas bija spiests savu māsu Annu izdot par sievu Vladimiram, kas Hersonesā tapa kristīts. 989. gada 13. aprīlī ar Kijevas ķēniņa palīdzību sakāva Foku Vardu pie Abīdas. 1018. gadā smagi sakāva Pirmo Bulgārijas caristi.
  • Konstantīns VIII (1025-1028).
  • Zoja (1028-1050).
  • Romāns III (1028-1034).
  • Mihaels IV (1034-1041).
  • Mihaels V (1041-1042).
  • Konstantīns IX (1042-1055), Jeruzālemē uzcēla jaunu baziliku.
  • Teodora (1055-1056).
  • Mihaels VI (1056-1057).

Komnēnu un Duku dinastijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komnēnu dzimtas ģerbonis.

Angelu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Imperators Aleksijs IV Angels (1203-1204).

Laskaru un Duku dinastijas (Nīkajas impērija)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paleologu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paleologu dzimtas ģerbonis.