Tautiskā dziesma

Tautiskā dziesma
	Himnas notis un vārdi laikrakstā Varpas
Valsts himna	Lietuva
Dzeja	Vincs Kudirka, 1898. gads
Mūzika	Vincs Kudirka, 1898. gads
Apstiprināta	1919. gadā, 1988. gadā (atjaunota)
Līdz	1950. gadam
Mūzikas paraugs
	Lietuvas valsts himna (instrumentālā versija) noicon

„Tautiskā dziesma” (lietuviešu: Tautiška giesmė) ir Lietuvas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Vincs Kudirka (1835—1905).

Vēsture

Dziesmas vārdus un mūziku 1898. gadā sacerēja Vincs Kudirka, kurš tajā pašā gadā „Tautisko dziesmu” nopublicēja laikraksta Varpas 6. numurā.^[1] 1899. gada 13. novembrī „Tautisko dziesmu” diriģenta Česlova Saskauska vadībā dziedāja koris lietuviešu studentu Pēterburgā rīkotajā lietuviešu vakarā, bet 1905. gada 3. decembrī dziesmu atskaņoja koncertā Viļņas Lielā Seima delegātiem, tai drīz vien iegūstot popularitāti visā Lietuvā.^[2]

1919. gadā Lietuvas valdība „Tautisko dziesmu” apstiprināja par Lietuvas valsts himnu.^[1] Valsts himna tā bija līdz 1950. gadam, kad „Tautisko dziesmu” nomainīja Lietuvas PSR himna, bet 1988. gadā Lietuvas PSR valdība „Tautisko dziesmu” atjaunoja kā valsts himnu.^[3] 1999. gadā Lietuvas Valsts prezidents Valds Adamkus izsludināja Lietuvas valsts himnas likumu, kurā noteikts, kā un kādos gadījumus himnu drīkst atskaņot un kādiem nolūkiem tās izmantošana ir aizliegta.^[1]

2009. gada 5. jūlijā 21.00 pēc Lietuvas laika par godu Lietuvas nosaukuma tūkstošgadei lietuvieši visā pasaulē dziedāja „Tautisko dziesmu”.^[4]^[5]^[6]

Vārdi

Lietuviski	Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā	Emīla Skujenieka atdzejojums latviski^[3]^[7]
Lietuva, Tėvyne mūsų Tu didvyrių žeme, Iš praeities Tavo sūnūs Te stiprybę semia. Tegul Tavo vaikai eina Vien takais dorybės, Tegul dirba Tavo naudai Ir žmonių gėrybei. Tegul saulė Lietuvoj Tamsumas prašalina, Ir šviesa, ir tiesa Mūs žingsnius telydi. Tegul meilė Lietuvos Dega mūsų širdyse, Vardan tos Lietuvos Vienybė težydi!	[lʲɪɛtʊvɐ ǀ tʲeːvʲiːnʲɛ muːsuː ǀ] [tʊ dʲɪdvʲiːrʲɪuː ʒʲɛmʲɛ ǀ] [ɪʃ prɐɛɪtʲɪɛs tɐvoː suːnuːs] [tʲɛ stʲɪprʲiːbʲɛː sʲɛmʲɪɐ ǁ] [tʲæːgʊl tɐvoː vɐɪkɐɪ ɛɪnɐ] [vʲɪɛn tɐkɐɪs doːrʲiːbʲeːs ǀ] [tʲæːgʊl dʲɪrbɐ tɐvoː nɐʊdɐɪ] [ɪr ʒmoːnʲɪuː gʲeːrʲiːbʲɛɪ ǁ] [tʲæːgʊl sɐʊlʲeː lʲɪɛtʊvoːj] [tɐmsʊmɐs prɐʃɐlʲɪnɐ ǀ] [ɪr ʃvʲɪɛsɐ ǀ ɪr tʲɪɛsɐ] [muːs ʒʲɪŋgsnʲɪʊs tʲɛlʲiːdʲɪ ǁ] [tʲæːgʊl mʲɛɪlʲeː lʲɪɛtʊvoːs] [dʲæːgɐ muːsuː ʃʲɪrdʲiːsʲɛ ǀ] [vɐrdɐn toːs ǀ lʲɪɛtʊvoːs] [vʲɪɛnʲiːbʲeː tʲɛʒʲiːdʲiː ǁ]	Lietuva, Tu Tēvu zeme. Dižvīri kur ceļas! Pagātne tiem laimi deva. Tur tie spēkus smeļas Lai mums gaišu ceļu rāda Tavu dēlu laime. Lai tie Tavā labā strādā Visi vienā saimē! Saules stariem Lietuva Tumsas varu aizraidāt Gaismas stars, darba spars Vada mūsu gaitas. Mīlestībā degtin deg Mūsu sirdis Lietuvai! Vienībā uzplaukst tā, Zied un kuplo mūžam!

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Ilga Auguste. «Aizraujošs stāsts par Baltijas valstu himnu vēsturi». Zelta klasika. Latvijas Radio 3. Latvijas Sabiedriskais medijs, 2014. gada 23. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. Maijs. Skatīts: 2018. gada 25. jūlijā.
↑ Oļģerts Auns (1989. gada 2. janvāris). "Lietuvā atdzimušās himnas sacerētāja 130. gadskārta". Padomju Jaunatne (Nr. 2): 2. lpp.
↑ ^3,0 ^3,1 Silvestrs Gaižūns (1989. gada 20. janvāris). "«Lietuva, Tu Tēvu zeme»". Pionieris (Nr. 5—6): 5. lpp.
↑ «Lietuvieši visā pasaulē vienlaikus dziedās savas valsts himnu». Delfi. LETA. 2009. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 25. jūlijā.
↑ «Lietuvieši visā pasaulē vienlaikus dziedās savas valsts himnu». Apollo. LETA. 2009. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 25. jūlijā.
↑ «Šovakar lietuvieši visā pasaulē vienlaikus dziedāja savas valsts himnu». jauns.lv. 2009. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 25. jūlijā.
↑ "Lietuva, tu Tēvu zeme". Latvijas Vēstnesis (Nr.47-050): 6. lpp. 2000. gada 15. februārī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lietuvas valsts himna

Lietuvas valsts himnas vēsture (lietuviski). Lietuvas Republikas Seims.

[Auguste-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 Ilga Auguste. «Aizraujošs stāsts par Baltijas valstu himnu vēsturi». Zelta klasika. Latvijas Radio 3. Latvijas Sabiedriskais medijs, 2014. gada 23. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. Maijs. Skatīts: 2018. gada 25. jūlijā.

[2] Oļģerts Auns (1989. gada 2. janvāris). "Lietuvā atdzimušās himnas sacerētāja 130. gadskārta". Padomju Jaunatne (Nr. 2): 2. lpp.

[Gaižūns-3] 3,0 ^3,1 Silvestrs Gaižūns (1989. gada 20. janvāris). "«Lietuva, Tu Tēvu zeme»". Pionieris (Nr. 5—6): 5. lpp.

[4] «Lietuvieši visā pasaulē vienlaikus dziedās savas valsts himnu». Delfi. LETA. 2009. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 25. jūlijā.

[5] «Lietuvieši visā pasaulē vienlaikus dziedās savas valsts himnu». Apollo. LETA. 2009. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 25. jūlijā.

[6] «Šovakar lietuvieši visā pasaulē vienlaikus dziedāja savas valsts himnu». jauns.lv. 2009. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 25. jūlijā.

[7] "Lietuva, tu Tēvu zeme". Latvijas Vēstnesis (Nr.47-050): 6. lpp. 2000. gada 15. februārī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]