Pāriet uz saturu

Ligija Purinaša

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Ligija Purinaša
Personīgā informācija
Dzimusi 1991. gada 1. oktobrī (33 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rēzekne, Latvija
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejniece, literāte, literatūrkritiķe, publiciste
Valoda latgaliešu, latviešu
Rakstīšanas laiks 2011—tagad
Žanri dzeja, publicistika
Temati sociāli aktīva dzeja
Apbalvojumi Veronikas Strēlertes piemiņas balva (2017. gadā)
Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks 2019"
Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks 2022"
Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts                        Infokaste

Ligija Purinaša (dzimusi 1991. gada 1. oktobrī) ir latviešu literāte, literatūrkritiķe, publiciste un žurnāliste, īpašu uzmanību pievērsdama latgaliešu kultūrai. Aktīvi publicējas kultūras ziņu portālā lakuga.lv. No 2019. gada maija bijusi autore raidījuma "Kolnasāta" literatūrkritikas sadaļā "Kolnasātys gruomotplaukts". Ligija Purinaša bijusi komunikācijas speciāliste sieviešu tiesību aizstāvības organizācijā "Centrs Marta", Rēzeknes filiāles vadītāja. Radošajā darbībā aktualizē sociālos jautājumus, tostarp mūsdienu sieviešu tiesības. Sievietei Latgalē (gan mūsdienu, gan 20.gs.) ir veltīts 2019. gadā iznākušais debijas krājums "Sīvīte", kas apbalvots ar Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2019". 2020. gadā "Sīvīte" nominēta arī Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā "Spilgtākā debija literatūrā". 2022. gadā iznācis autores otrais dzejoļu krājums "Pierobežas".[1] Arī otrais dzejoļu krājums novērtēts ar balvu "Boņuks 2022" un ticis izvirzīts LALIGABAS pirmajā kārtā kategorijā "Labākais dzejas autordarbs".

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligija Purinaša ir dzimusi 1991. gada 1. oktobrī Rēzeknē. Vidējo izglītību ieguvusi Rēzeknes 1. vidusskolā. Pēc vidusskolas absolvēšanas iestājusies Daugavpils Universitātē Humanitāro zinātņu fakultātē, kur ieguvusi bakalaura grādu vēsturē. Paralēli studijām no 2012. gada līdz 2014. gadam darbojusies Austrumlatvijas literārajā akadēmijā, kur, pateicoties latgaliešu mūsdienu dzejas klasiķa[nepieciešama atsauce] Valentīna Lukaševiča ieteikumam paspēlēties ar valodām, L. Purinaša nolēmusi izmēģināt rakstīt dzeju un prozu latgaliski.[2] Vēlāk studējusi Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, kur 2017. gadā iegūts bakalaura grāds baltu filoloģijā.[3] Divkārtēji uzsākusi studijas maģistrantūras programmā (no 2013. līdz 2014. gadam Daugavpils Universitātē kultūras vēstures maģistra programmā; no 2017. gada līdz 2018. gadam Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reģionālo mediju un komunikācijas programmā).[4]

No 2019. gada maija līdz 2020. gada decembrim Ligija Purinaša bija autore Latvijas Radio 1 raidījuma "Kolnasāta" literatūrkritikas sadaļā "Kolnasātys gruomotplaukts".[5]

No 2020. gada līdz 2022. gadam Ligija Purinaša bija sieviešu tiesību aizstāvības organizācijas "Centra Marta" Rēzeknes filiāles vadītāja. Lai informētu sabiedrību par sociālajām problēmām konkrēti Latgalē, rakstījusi arī informatīvus rakstus.[6][7]

Brīvajā laikā kopā ar vēsturnieku Kasparu Strodu darbojas biedrībā "Hronologeja", kuras galvenās darbības jomas ir vēstures, mākslas un literatūras procesu veicināšana, Latgales kultūras un mākslas aktualizēšana.[8] Kopš 2019. gada biedrība ir izdevusi 5 grāmatas, tostarp Ligijas Purinašas un Kaspara Stroda populārzinātnisko grāmatu par Latgales vēsturi “Laikmeta nospiedumi: 20. gadsimta Latgales stāsti” (2020), kas tika arī nominēta "Boņuka 2020" balvai.[9] "Hronologejā" izdots arī literātes pirmais dzejoļu krājums "Sīvīte" (2019)[10] un otrais dzejoļu krājums "Pierobežas" (2022).[11]

Radošā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligijas Purinašas pirmā publikācija ir dzejas krājumā “Dzejas dienas 2011” (2011), otrā publikācija "i kod dabasi sasagrīze..." 2013. gadā publicēta apgāda "Mansards" izdotajā Austrumlatvijas literārās akadēmijas dzejoļu krājumā "Sarunas".

2016. gadā izdots krāsojamais dzejoļu krājums pieaugušajiem (māksliniece Ilze Gailāne), kur bez Ligijas Purinašas publicētajiem 20 dzejoļiem atrodami vēl dzejnieču Janas Skrivļas-Čeveres, Dagnejas Dudarjonokas, Guntas Nagles dzejoļi.[12]

Par bakalaura darbu "Čenču Jezupa romāna "Pīters Vylāns" poētika" Ligija Purinaša 2017. gadā saņēmusi Latvijas Akadēmiskās Organizācijas Zviedrijā Veronikas Strēlertes piemiņas balvu literatūrzinātnē. Par jaunības ideālisma tematu Čenču Jezupa romānā publicējusi arī rakstu lakuga.lv "Jauneibys idealisms: Čenču Jezupa romans “Pīters Vylāns”.[13]

2019. gadā "Hronologejā" izdots Ligijas Purinašas debijas krājums "Sīvīte". Debijas krājumā,kā autore intervijās atzīst, tiek meklēta atbilde uz dzejniecei tobrīd aktuālo jautājumu: "Ko tad īsti nozīmē būt sievietei?"[14] Dzejas krājums ieguva Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2019" un tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai 2020 kategorijā "Spilgtākā debija literatūrā", tādējādi aktualizējot latgaliešu kultūru latviešu literatūras kopainā un ejot pēdās "Sīvītes" redaktorei Ilzei Spergai, kura 2015. gadā tika izvirzīta LALIGABAI šajā pašā kategorijā ar dzejoļu krājumu "Dzeiveiba"[15] un Valentīnam Lukaševičam, kurš 2012. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvas Speciālbalvu par dzejas krājumu "Bolti burti".[16] Literatūrkritiķi atzinīgi vērtējuši[17] Ligijas Purinašas radīto vienoto tēlu - sīvīti -, kurā tiek atklāts 20. un 21. gadsimta Latgales sievietes garīgais sīkstums, šerpums un skarbums, prieks, skumjas un tīra, dzidra jūtu esence.[18] Dzejoļu krājums "Sīvīte" arīdzan ir piemērs spilgtam mūsdienu latgaliešu rakstu valodas izmantojumam un nostāšanās pret "valodas arheoloģiju", proti, senisku vārdu iedzīvināšanu, nevis mūsdienu valodas aktualizēšanu.[2]

2022. gadā "Hronologejā" publicēts otrais Ligijas Purinašas dzejas krājums "Pierobežas". Krājums apvieno divas latviešu rakstu tradīcijas - latviešu literāro valodu un latgaliešu rakstu valodu. Ligija Purinaša pauž, ka tādējādi aicina lasītājus būt iejūtīgākus un iecietīgākus, kā arī mazināt valodas robežas, līdzvērtīgi uztvert kā latgaliešu, tā latviešu rakstu valodu.[19] Dzejoļu krājuma mērķis ir provocēt, aicināt domāt par apkārt notiekošo. Paplašināt dažādas - laika, telpas, ķermeņa - robežas.[20] Arī par krājumu "Pierobežas" Ligija Purinaša saņēmusi Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2022", un krājums ticis izvirzīts Latvijas Literatūras gada balvas pirmajā kārtā (garajā nomināciju sarakstā) kategorijā "Labākais dzejas autordarbs".[21]

Ligija Purinaša līdzās tādiem ievērojamiem latviešu literātiem kā Undīnei Adamaitei, Pēterim Dragunam, Madarai Eversonei, Osvaldam Zebrim, Ilmāram Zvirgzdam, Ievai Melgalvei darbojas Latvijas Literatūras gada balvas 2024 žūrijā, vētījot un atlasot spožākos latviešu literatūras darbus piecās nominācijās.[22]

2023. gada decembra ieskaņā "Lietisko pierādījumu muzeja" un literatūras žurnāla "Punctum" sadarbībā izdota grāmata "Neviens tev neticēs" (krājuma sastādītājas un redaktores - Laura Brokāne un Laura Stašāne), kurā apkopoti Latvijas, Igaunijas, Polijas sieviešu personiski stāsti no "Lietisko pierādījumu muzeja" kolekcijas un latviešu un britu literātu oriģināldzeja par vardarbību ģimenē. Krājumu veido 30 autoru darbi. Bez Ligijas Purinašas dzejas krājumā publicēti arī A.Bereles-Aleksandrovas, A. Madra, A. Rīdmenas, A. Belkovskas, A. Grabovskas, A. Iprusas, Ausmas Perons, E. Blomas, E. Grogorjevas, E. Andžānes, H. Notones, I. Vieses-Vigulas, I. Veinbergas, J. Aizupes, J. Jacukas, J. Tjapkovas, K. Jansones, K. Petkevičas, K. Mūras, L. Rūces, L. V. Vītiņas, L. Nežbertes, M. Gruntmanes, R. Vilsona, S. Ozoliņas, Santijas, S. Sudmales, Z. Jaņinas darbi. Krājumā tiek aktualizēta vardarbības tēma ar mērķi veicināt publiskajā telpā atklātu sarunu par vardarbību ģimenē, vēršot uzmanību, ka Latvijā vardarbība skar katru trešo sievieti un biežāk nekā citur Eiropā arī noved pie letāla iznākuma.[23]

Pašlaik Ligija Purinaša strādā pie trešā dzejas krājuma izdošanas ar iecerēto nosaukumu "Provinces koncepti", kas gaidāms kā dzejprozas krājums, kurā, ievērojot reliģisko dziedājumu noskaņu, tiks aktualizētas īstas un iedomātas vērtības.[8]

Ligijas Purinaša visbiežāk publicējas Latgaliešu kultūras portālā lakuga.lv, taču viņas daiļrade lasāma arī citos Latvijas kultūras medijos, kā žurnālā "A12", "KonTEKSTĀ".[24] Recenzijas un raksti par sociāli aktuālām tēmām lasāmi arī tādos medijos kā "Satori" un "Punctum". L. Purinaša paudusi publisku nepatiku par aktuālo Latvijas literatūras mediju noraidošo attieksmi pret latgaliski rakstošajiem autoriem.[25]

Ligija Purinaša arī piedalās dažādos literatūrai veltītos festivālos:

  • 04.12.2021.: dalība starptautiskajā dzejas festivālā "Prima Vista".[26]
  • 28.02.2022.: dalība pasākumā PEN AMERICA Winter “Women in Translation”.[27]
  • 25.04.2022.: kopā ar skotu dzejnieku Dženu Hadfīldu (Jen Hadfield) piedalījās pasākumā "New European Poetry Night".[28]
  • 28.05.2022.: dalība "Punctum" rīkotajā festivālā, kas veltīts Linardam Taunam, "Laulības ar pilsētu. Re:".[29]
  • 22.03.2024.: dalība Leipcigas grāmatu tirgū (Leipziger Buchmesse) pasākumā "Vēlā vakara šovs ar latviešu dzejniekiem" ("The Late Night Show with Latvian Poets") kopā ar dzejniekiem Ingu Pizāni, Māri Salēju un Tomu Treibergu.[30]

Tulkojumi un recepcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tulkojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeju angliski atdzejojis Džeids Vils (Jayde Will), tā iekļauta Londonā iedotajā bilingvālajā dzejoļu krājumā "Pādejais Modeļs / The Last Model" (Francis Boutle Publishers) kopā ar Raibīs un Ingridas Tāraudas tekstiem.

Ligijas Purinašas dzeja publicēta Budapeštā – žurnālā "Panel Magazine" (#7).

2022. gadā L. Purinašas teksti iekļauti Baltijas literārajā žurnālā "No More Amber #2".

2023. gadā iekļauta latviešu laikmetīgās dzejas antoloģijā "Mir war, als ob es klopfte. Neue Gedichte aus Lettland (Latviešu laikmetīgās dzejas antoloģija)".[31]

Ligijas Purinašas dzeja vācu valodā lasāma arī digitālajā vācu žurnālā "Signaturen".[32]

Recepcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūziķe Dana Vasiļjeva ir radījusi dziesmas ar dzejoļu krājumā “Sīvīte” iekļautajiem dzejoļu tekstiem:

Apbalvojumi un nominācijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 2017. gadā saņēmusi Latvijas Akadēmiskās Organizācijas Zviedrijā Veronikas Strēlertes piemiņas balvu literatūrzinātnē par pētījumu "Čenču Jezupa romāna "Pīters Vylāns" poētika".
  • Saņēmusi Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2019" par debijas krājumu "Sīvīte".
  • Saņēmusi Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2022" par dzejas krājumu "Pierobežas".

Nominācijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • L. Purinaša nominēta Latvijas Literatūras gada balvai 2020 kategorijā "Spilgtākā debija literatūrā" par dzejas krājumu "Sīvīte".
  • Izvirzīta Latvijas Literatūras gada balvas 2023 pirmajā kārtā kategorijā "Labākais dzejas autordarbs" par krājumu "Pierobežas".

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 LU LMFI. «Ligija Purinaša». https://www.literatura.lv/personas/ligija-purinasa. Skatīts: 10.12.2023..
  2. ↑ 2,0 2,1 Ilze Auzāne. «Nostāties pretim straumei nav viegli. Saruna ar dzejnieci Ligiju Purinašu», 21.04.2020. Skatīts: 09.12.2023.
  3. ↑ Jūlija Dibovska. «Dzejniece Ligija Purinaša: „Nav tāda vienota Latgales kultūras naratīva”», 12.11.2020.. Skatīts: 10.12.2023..
  4. ↑ Purinaša, Ligija (2020. gada 3. numurs). "Kritiski dūmojūšais leidzsvors breivajā liduojumā". A12: 19. lpp..
  5. ↑ «Personības / Ligija Purinaša / Latvijas Radio». lr1.lsm.lv. Skatīts: 2023-12-11.
  6. ↑ "Dzimumu stereotipi Latgalē: īss ievads problēmas izklāstā"
  7. ↑ Ligija Purinaša. «Dzimumu stereotipi Latgalē: īss ievads problēmas izklāstā», 28.04.2022.. Skatīts: 09.12.2023..
  8. ↑ 8,0 8,1 Inga Kaļva-Miņina. «Nav jēgas sevi tērēt tajā, kas neinteresē.», 16.06.2023.. Skatīts: 09.12.2023..
  9. ↑ «BOŅUKS 2020 NOMINANTI». Skatīts: 10.12.2023..
  10. ↑ Ligija Purinaša. Sīvīte. Hronologeja, 2019. ISBN 978-9934-19-964-6.
  11. ↑ Ligija Purinaša. Pierobežas. Hronologeja, 2022.. ISBN 978-9934-23-701-0.
  12. ↑ Skrivļa-Čevere Jana, Purinaša Ligija, Dudarjonoka Dagneja, Nagle Gunta. Linejis. Latgolys Studentu centrs, 2016. ISBN 978-9934-8291-3-0.
  13. ↑ Ligija Purinaša. «Jauneibys idealisms: Čenču Jezupa romans “Pīters Vylāns”», 24.01.2018.. Skatīts: 09.12.2023..
  14. ↑ Inga Kaļva-Miņina. «“muna lopsys sirds ir špetna.” Ligijas Purinašas dzeja», 06.10.2019. Skatīts: 09.12.2023.
  15. ↑ Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja. «„Dzeiveiba”», 2015. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.12.2023. Skatīts: 09.12.2023..
  16. ↑ Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja. «Valentīns Lukaševičs "Bolti burti"», 2012. Skatīts: 09.12.2023.
  17. ↑ Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja. «"Sīvīte"», 2020. Skatīts: 09.12.2023.
  18. ↑ LA.lv. «Iznācis sievietes liktenim veltīts dzejas krājums latgaliešu rakstu valodā», 02.10.2019.. Skatīts: 09.12.2023..
  19. ↑ Laura Melne. «Latgalīšu literaturys jaunums – Ligijis Purinašys dzejis kruojums “pierobežas”», 19.11.2022. Skatīts: 09.12.2023.
  20. ↑ lakuga.lv. «Izguojs Ligijis Purinašys dzejis kruojums “pierobežas”», 21.10.2022. Skatīts: 09.12.2023.
  21. ↑ Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja. «Noskaidroti Latvijas Literatūras gada balvai pirmajā kārtā izvirzītie darbi», 2022. Skatīts: 09.12.2023.
  22. ↑ Latvijas Rakstnieku savienība. «Darbu uzsāk Latvijas Literatūras gada balvas 2024 ekspertu komisija», 25.09.2023. Skatīts: 09.12.2023.
  23. ↑ Lietisko pierādījumu muzejs. «Grāmata "Neviens tev neticēs"», 2023. Skatīts: 09.12.2023.
  24. ↑ Latvijas Rakstnieku savienība (2021. gada 9. numurs). "Ligija Purinaša. "patīseibā jezus beja sīvīte"". KonTEKSTS: 21.-22. lpp.
  25. ↑ Laura Melne. «Ir gryuši storp sovejim byut svešajam. Saruna ar Ligiju Purinašu», 12.08.2022. Skatīts: 09.12.2023.
  26. ↑ lakuga.lv. «Dzejis festivalā “Prima Vista” pīsadaleis ari dzejnīki nu Latgolys», 03.12.2021. Skatīts: 09.12.2023.
  27. ↑ lakuga.lv. «Ligija Purinaša i Džeids Vils pīsadaleis Amerikys PEN kluba pasuokumā», 22.02.2022. Skatīts: 09.12.2023.
  28. ↑ «New European Poetry Night (online) – The Poetry Society». poetrysociety.org.uk. Skatīts: 2023-12-11.
  29. ↑ Autoru kolektīvs. «Laulības ar pilsētu. Re:», 01.07.2022. Skatīts: 09.12.2023.
  30. ↑ Kultūras Diena. «Latvija ar nacionālo stendu un pasākumu programmu uzsāk dalību grāmatu tirgū Leipcigā», 21.03.2024.. Skatīts: 24.03.2024..
  31. ↑ Latvian Literature. «Ligija Purinaša», 2023. Skatīts: 09.12.2023.
  32. ↑ Ligija Purinaša. «IntroVersIon - Lyrik aus Lettland: Ligija Purinaša», 2023. Skatīts: 09.12.2023.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ligija_Purinaša&oldid=4120708"