Pāriet uz saturu

Latgaliešu valoda

Vikipēdijas lapa
Latgaliešu valoda
latgaļu volūda
Valodu lieto: Latvija, Krievija 
Reģions: Latgale, Vidzeme, Sēlija,
Rīga, Sibīrija, Baškīrija
Pratēju skaits: ~165 tūkst.
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Baltu
  Austrumbaltu
   Latviešu
    Latgaliešu valoda 
Rakstība: Latīņu alfabēts
(latgaliešu ortogrāfija)
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2:
ISO 639-3: ltg
Pašvaldības, kur latgaliešu valodu ikdienā lieto vairāk nekā 10% iedzīvotāju (pirms 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas).
Ārējo resursu foto
Latgaliešu valodas lietošana ikdienā
Latviešu īpatsvars, kas ikdienā runā latgaliski

Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda[1]) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts vai tās augšzemnieku izloksnes dialekts (pēc viena uzskata), pēc otra viedokļa latviešu valodas sastāvdaļa, bet pie tam nav dialekts, pēc trešā atsevišķa baltu valoda, ko lieto latgalieši. Diskusija par šo tēmu joprojām turpinās.[2] Latvijas likumā latgaliešu rakstu valoda ir ierakstīta kā "latviešu valodas vēsturiskais paveids".[3]

Tā ir dzimtā valoda apmēram 165 000 cilvēku, galvenokārt Latvijā. Visvairāk latgaliešu valodu lieto Latgalē, kur dzīvo 97,6 tūkstoši latgaliski runājošo. Rīgā dzīvo 29,4 tūkstoši un Pierīgas reģionā 14,4 tūkstoši latgaliski runājošo.[4] Lielākās latgaliešu valodas pratēju kopienas ārzemēs ir Krievijā.

Fonoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Patskaņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īsie patskaņi Garie patskaņi
Priekšējie Centrālie Aizmugurējie Priekšējie Centrālie Aizmugurējie
Augsta mēles pacēluma patskaņi i ɨ u i: ɨ: u:
Vidēja mēles pacēluma patskaņi e , e:
Vidēji zema mēles pacēluma patskaņi æ ɐ æ: ɐ:
Zema mēles pacēluma patskaņi ɒ

Garais [ɨ:] sastopams izloksnēs (piemēri, malnȳs, mozȳs)

Līdzskaņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Labiāls Dentāls Alveolārs Palatāls Velārs
Nazāls m/mʲ n/nʲ ɲ
Slēdzenis nebalsīgs p/pʲ t/tʲ k/kʲ
balsīgs b/bʲ d/dʲ ɡ/gʲ
Frikatīvs nebalsīgs (f) s/sʲ ʃ (x)
balsīgs v/vʲ z/zʲ ʒ
Afrikāta nebalsīga ts/tsʲ
balsīga dz/dzʲ
Centrālais aproksimants j
Laterālais l/lʲ ʎ
Vibrants r/rʲ

Līdzskaņi [f] un [x] sastopami tikai aizguvumos.

Alfabēts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A a [a] Ā ā [a:] B b [b],[bʲ] C c [ts],[tsʲ] Č č [tʃ] D d [d],[dʲ]
E e [e],[æ] Ē ē [e:],[æ:] F f [f] G g [g],[gʲ] Ģ ģ [dj] H h [x]
I i [i] Y y [ɨ] Ī ī [i:] J j [j] K k [k],[kʲ] Ķ ķ [tj]
L l [l],[lʲ] Ļ ļ [ʎ],[lʲ] M m [m],[mʲ] N n [n],[nʲ] Ņ ņ [ɲ],[nʲ] O o [ɒ]
P p [p],[pʲ] R r [r],[rʲ] S s [s],[sʲ] Š š [ ʃ ] T t [t],[tʲ]
U u [u] Ū ū [u:] V v [v],[vʲ] Z z [z],[zʲ] Ž ž [ʒ]

Alfabētā nav pārstāvēts patskanis "ȳ" ([ɨ:]). Pieļaujama divskaņa "uo" ([uɔ]) aizstāšana ar "ō".[5]

Burti "ķ" un "ģ" sastopami tikai aizgūtajās vārdformās (piemēram, riņķa, aizkuņģa). Burts "e" paredzēts diviem dažādiem patskaņiem ([e] un [æ]), nezinātājam liedzot iespēju tos atšķirt (piemēram, ezereņš [ezʲerʲenʲʃ] un meita [mʲæita], tēte [tʲæ:tʲæ]). Alfabēts neļauj pilnvērtīgi parādīt mīkstinātos līdzskaņus (piemēram, ēst [æ:sʲtʲ], es [æsʲ], mes [mʲæsʲ]).

Atšķirības starp latgaliešu un latviešu valodu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fonētiskās atšķirības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

latviski latgaliski
māte muote [m`uoťä][6]
darbs dorbs [do^rps]
vē viejs [ẃ`iejś]
melns malns [ma^lnc]
tēvs tāvs [t`āus]
cits cyts [cyc]
dzīve dzeive [dźe^iẃä]
ūdens iudiņs [i^ud´`ińć]
mūsu myusu [my^usu]
piens pīns [ṕ`īnc]
dot dūt [d^ūť]
latviski latgaliski
rādīties ruodeitīs [r`uode^iť^īś]
parādīties pasaruodeit [pasar`uode^iť ]
atgriezties atsagrīzt [acaǵŕ`īśť ], grīztīs [ǵŕ`īśť^īś]
nerādīties nasaruodeit [nasar`uode^iť ]

Vārdu salīdzinājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

latviski latgaliski
Ģeogrāfisko nosaukumu piemēri
Rīga Reiga [Ŕ`eiga]
Rēzekne Rēzekne [Ŕ`ääźäkńä], Rēzne [Ŕ`ääźńä]
Daugavpils Daugpiļs [D`auḱṕ`iĺś]
Latgale Latgola [Ladgola]
Skaitļa vārdu piemēri
viens vīns [ẃ^īnc]
divi div [d´`iu], arī diveji [d´iẃeji]
tūkstotis tyukstūša [t`yukst`ūša]
Vietniekvārdu piemēri
es es [äś]
mēs mes [ḿäś]
tu tu
viņš jis
viņa jei [j`ei]
viņi [j`ī]
viņas juos [j`uos]
kas kas
tas tys
šis itys
viss vyss
kurš kurs [k`urs]
ikviens sevkurs [ś`äuk`urs]
Apstākļa vārdu piemēri
daudz daudzi [d`audźi], namoz [namos]
tur
šeit ite
kai [ka^i]
kāpēc parkū? [par·k`ū]
Partikulu piemēri
nui [n`ui], tai [ta^i]
[n`ā]
ne na, ni [ńi], nā [n`ā]
Ar dabu saistītie lietvārdi
koks kūks [k`ūks]
uts vuts [vuć], ģen. vuts [vuć], dat. vutei [vuť`ei]
[siena] kaudze guba, arī skaudze
zivs zivs [ź`iuś] ģen. zivs [ź`iuś], dat. zivei [ź`iẃ`ei]
akmens akmiņs [aḱḿ`ińć], demin. akmisteņš [aḱḿiśť`eńč]
ūdens iudiņs [i^ud´`ińć], demin. iudisneņš [i^ud´iśń`eńč]
mākonis muokuļs [m`uok`uĺś]
smiltis smiļkts [śḿ`iĺḱć], ģen. smiļkts [śḿ`iĺḱć], dat. smiļktei [śḿ`iĺḱť`ei]
zeme zeme [źäḿä], dial., poēt. — arī zems [źäḿś]
saule saule [s`auĺä]
mēness mienesnīks [ḿ`ieńeśń`īks], poēt. — arī mieness [ḿ`ieńeśś]
zvaigzne zvaigzne [zv`aiǵźńä]
varavīksne dzeļvērte [dź`eĺv`ääŕťä]
lietus leits [ĺe^ic]
negaiss nalaiks [nal`aiks]
pērkons pārkiuņs [p`āŕḱ`iuńć]
zibens zibsnis [p`āŕḱ`iuńć]
kalns kolns [ko^lnc]
ieleja līkne [ĺ`īḱńä]
ceļš ceļš [ć`eĺš´ ]
uguns guņs [g`uńć], ģen. guņs [g`uńć], dat. gunei [guń`ei]
nakts nakts [naḱć], ģen. nakts [naḱć], dat. naktei [naḱť`ei]
lapa lopa
sēkla sākla [s`ākla]
spalva spolva [sp`olva]
putns putnys
suns suņs [s`uńć]
kaķis kačs [kačš]
sakne sakne [sakńä]
pelni palni [p`alny]
ola ūla [`ūla]
dūmi dyumi [d`yumi]
Ķermeņa daļu nosaukumi
galva golva
smadzenes smedzini [śmädźińi]
mats mots [moc]
deniņi pluonumi; dzausnys [dz`ausnys]
piere pīre [p`īŕä]
acs acs [aćś]
skropstas raudzeni [r`audźeńi]
uzacis izači
auss auss [`auśś]
mute mute [muťä]
mēle mēle [ḿ`ääĺä]
smaganas muzlys
zobs zūbs [z`ūps]
mute mute [muťä]
roka rūka [r`ūka]
krūšukauls kryutežs [kr`yuťešš]
kauls kauls [k`auls]
āda uoda [u^oda]
tauki tauki [t`auḱi]
sirds sirds [śiŕć]
vēders vādars [v`ād`ars]
saules pinums pasirds [paśiŕć]
aknas oknys
nieres eikši vsk. [e^iḱść]
asins ašnis [aš´ńiś]
rags rogs [roks]
miesa mīsa [ḿ`īsa]
celis ceļs [ć`eĺś ]
pēda pāda [p^āda], ģen. pādys [p^ādys], dat. pādai [p^ād`ai]
pēdas (nospiedumi) pādi dsk., ģen. pādu, dat. pādim
šņorzābaku šķēlums pavuorška [pav`uorška]
pirksts piersts
aste aste [aśťä]
Lietvārdi, kas apzīmē cilvēku
cilvēks cylvāks [c`ylv`āks], dsk. parasti — ļauds [ĺauć], retāk — cylvāki [c`ylv`āḱi]
sieviete sīvīte [ś`īv`īte], ģen. sīvītis [ś`īv`ītis], dat. sīvītei [ś`īv`īť`ei]
vīrietis veirīts [ẃ`eiŕ`īć], ģen. veirīša [ẃ`eiŕ`īša], dat. veirīšam [ẃ`eiŕ`īš`am]
tēvs tāvs
māte muote
vectēvs vaciks, vacjuks, sar. arī — dzeds
vecmāmiņa vace, sar. arī — baba
bērns bārns
dēls dāls
meita meita
mazdēls unuks
mazmeita unuce
vīramāte muoteica, veiramuote
sievasmāte sīvysmuote
brālis bruoļs
māsa muosa
brāļasieva mārša
vīrabrālis dīvers
brālēns bruolinīks
brāļadēls bruolāns
māsīca muosineica
māsasdēls muosāns
priekšnieks viersinīks
Darbības vārdu piemēri
teikt, sacīt saceit [sać^eiť ]
slavēt teikt
degt degt [d´eḱť ]
iet īt [^īť ]
nākt atīt [ať^īť ]
gulēt gulēt [guĺ^ääť ]
sēdēt sēdēt [ś`ääd´^ääť ]
stāvēt stuovēt [st`uoẃ^ääť ]
peldēt maut [m`auť], mauduot [m`audu^oť ]
lidot skrīt [śḱŕ`īť ], laistīs [la^iśť^īś]
dzert dzert [dźäŕť ]
ēst āst [ääśť ]
kost kūst [k^ūśť ]
košļāt kūdeit
dzirdēt dzierdēt [dź`ieŕd´^ääť ]
redzēt redzēt [ŕädź^ääť ]
skatīties vērtīs
nogalināt nūsist [n`ūśiśť ], nuoveit [n`uoẃ^eiť ]
mirt miert [ḿ`ieŕť ]
dot dūt [d^ūť ]
ņemt jimt
mainīt puormeit
zināt zynuot [zynu^oť ]
mēģināt raudzeit
pierast dajiukt
Krāsu nosaukumi
balts bolts [bo^lc]
dzeltens dzaltons [dza^lt`onc]
melns malns [ma^lnc]
zaļš zaļš [z`aĺš´]
sarkans sorkons [so^rk`onc]
Citu īpašības vārdu piemēri
jauns jauns [ja^unc]
karsts korsts [ko^rsc]
auksts solts [so^lc]
liels lels [ĺ`els], izloksnēs izrunā arī [l`els, lyls]
mazs mozs [moss]
apaļš opols [op`ols]
garš gars [g`ars]
sauss sauss [s`auss]
labs lobs [lops]
slikts nalobs [nalops]
jauks breineigs
ātrs dreizs, mudrys
lēns lāns
lēzens lāvs
pilns pylns [p`ylnc]
tukšs tukšs, dīks

Piezīmes:
1. Zīme ^ nozīmē lauzto intonāciju; ja latgaliešu vārdā lauztā intonācija ir garā patskanī (^ā, ^ē, ^ī, ^ū), tad izrunājot to it kā pārrauj uz pusēm, t. i., patskaņa vidū izrunā tik tikko dzirdamu pauzi (piem., vārdu īšu izrunā līdzīgi kā ī-išu). Ja lauztā intonācija ir divskanī (a^u, a^i, e^i, i^e, u^o) vai patskaņa savienojumā ar līdzskani (a^l, e^l, a^m, a^n u. tml.), tad izrunājot uz pusēm "pārrauj" šo savienojumu, t. i., vārdus l^aissim, go^lva izrunā līdzīgi kā la-issim, go-lva. Līdzīga lauztā intonācija ir arī, piem., dāņu valodā.
2. Zīme ` nozīmē krītošo intonāciju, t. i., kā vārdā gaisma [g`aisma].[nepieciešama atsauce]

Gramatiskās atšķirības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antons Skrinda. Latviešu valodas (latgaliešu izloksnes) gramatikas titullapa (1908).
latviski latgaliski
meklēju darbu mekleju dorba
uz vienu dienu iz vīnys dīnys
tas nav labi itys nalabi
viņš dara darbu, viņš nedara darbu jis dora dorbu, jis nadora dorba
dažādi cilvēki dažādi rīkojas vysaidi ļauds vysaiži dora
balti sniegi balti spīd bolti snīgi boltai speid
kur tu iesi? kur tu ieliki? kur tu īsi? kimā tu īlyki?
gribu ēst, mani sauc ēst, es iešu ēst grybu ēst, mane sauc āstu, es īšu āstu
pēc brokastīm, pēc stundas, pēc parauga piec reitišku, par stuņdi, pa paraugam
velt, celt, ēst, vest — vels, cels, ēdīs, vedīs veļt, ceļt, ēst, vest — veļs, ceļs, ēss, vess
šodien braucu, kliedzu, nesu — vakar braucu, kliedzu, nesu šudiņ braucu, klīdzu, nasu — vakar brauču, klīdžu, nešu
bailes, skumjas, iesnas, dūņas, medības baile, skume, īsna, dyune, medeiba
iedzer alu, nogriez maizi, ielej pienu izdzer ols, atgrīz maizis, īsalej pīna
viņš nākšot, viņa nākšot, viņi nākšot jis atīškys, jei atīškūte, jī atīškūts
es neesmu atdevis, nav ticis atdots es natyku atdevs, navā bejs atdūts
ja viņš būtu bijis mājās kab jis bejs sātā
slimniekam vajadzēja ārstu, vajadzēja meklēt ārstu navasalajam vajadzēja uorsta, daguoja meklēt uorsta
sen neesam skatījušies seņ jau vēremēs, seņ navā vārtūs

Formas, kuru lietojums kopīgs ar lietuviešu valodu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daži leksikas piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

latviski latgaliski lietuviski
apkārt apleik aplink[7]
lejup zamyn žemyn
iekšā vydā viduj(e)
vienmēr vysod visad(a)
ikdienas- kasdīnys- kasdienis
viņš jis jis
viņa jei ji
un i (saīsināts no senākā *ir) ir
jauniete, meitene mārga mergina, merga
ģimene saime šeima
dzimtene tāvaine tėvynė
priekšnieks viersinīks viršininkas
austrumi reiti rytai
rietumi vokori vakarai
steidzams skubeigs skubus
auksts solts šalta
posts vuorgi vargas
rinda aiļa eilė
kļūda klaida klaida
lappuse puslopa puslapis
galotne viersyune viršūnė
stabs stulps stulpas
lakatiņš skareņa skarelė
kleita sukne suknelė
šķēres zirklis žirklės
nākt atīt ateiti
peldēties mauduotīs maudytis
lasīt (piem., grāmatu) skaiteit skaityti
apsēsties atsasēst atsisėsti
atbildēt atsaceit atsakyti
kavēties vāluot vėluoti
mocīt komuot kamuoti
nosprāgt nūgaist nugaišti
spaidīt maidzeit maigyti
saaukstēties puorsaļt peršalti
taujāt, izjautāt klaust klausti, klausinėti
iekārtoties īsataiseit įsitaisyti
piecelties atsastuot atsistoti
sūrstēt pierkšēt perštėti

Daži gramatikas (morfoloģijas un sintakses) piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

latviski latgaliski lietuviski
man nav es naturu aš neturiu
ko mēs darītu kū dareitumem ką darytumėm
man nav auksts maņ nasolts man nešalta
viņš ir mans priekšnieks jis muns viersinīks jis mano viršininkas
visus viņš nepaņēma jis na vysus pajēme jis ne visus paėmė
viņš rīt nāks pēc piena jis reit atīs pīna jis ryt ateis pieno

Tiesiskais statuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmajā Latgales latviešu kongresā 1917. gadā, vienojoties par Latgales apvienošanos ar pārējām Latvijas vēsturiskajām zemēm, tiek nolemts pieprasīt pašnoteikšanās tiesības arī valodas lietojumā. Starpkaru Latvijas Republikā latgaliešu valoda Latgalē ir pirmā izvēle vairumam iedzīvotāju, tā tiek plaši apgūta skolās, lietota vietējā pārvaldē, publikācijās un sadzīvē. Pēc 15. maija apvērsuma tās lietojums tika ierobežots, Ulmaņa režīmam tā vietā izceļot latviešu rakstu valodu. Sākoties Latvijas okupācijai, no 1940. gada valodas nomākšana pastiprinās (izņemot 1943.–1944. gadu un trimdu), valodai saglabājoties runas formā un privātā lietojumā, arī baznīcās.[8] Kopš 1950. gadu sākuma padomju preses un publicistikas izdevumi latgaliešu valodā pakāpeniski izzūd – kā pēdējais iznāk Kolhoznīku kalendars 1960. godam (Kolhoznieku kalendārs 1960. gadam) – un atgriežas tikai 1980. gadu vidū, kad presē sāk parādīties dzeja latgaliešu valodā.[9]

Valsts valodas likuma 3. panta ceturtā daļa nosaka, ka "Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību".[3]

2009. gadā Augstākās tiesas Senāts nolēma, ka latgaliešu valodu nevar lietot kā tiesvedības valodu administratīvajā procesā, jo par valsts valodu uzskatāma latviešu literārā valoda.[10]

2021. gada 16. jūnijā Latvijas Republikas 13. Saeima ar 46 balsīm par, 24 pret un vienu atturoties atbalstīja deputātu Edmunda Teirumnieka un Janīnas Kursītes-Pakules (abi NA) trešā lasījuma priekšlikumu "Latviešu vēsturisko zemju likumam",[11][12] kurā latgaliešu valodu apliecināja par valodu ne tikai rakstu valodas, bet arī vispārīgajā nozīmē:[13]

Valsts un attiecīgās pašvaldības nodrošina latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, tostarp veicinot latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida apguvi, t.sk., izglītības iestādēs, un lietojumu publiskajos pasākumos un ikdienas darbā, kā arī atjaunojot un vidē izmantojot vietvārdus latgaliešu valodā, t.sk., ceļazīmēs, vietu un ielu nosaukumos. Valsts veicina latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida un lībiešu valodas lietošanu informatīvajā telpā, it sevišķi sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Kopš 2021. gada novembra Balvu novads kļuva par pirmo, kurā uzstādītas valsts standartam atbilstošas ceļazīmes ar latgaliešu rakstu valodas tekstu. Iepriekš to panākt centās Viļakas novada pašvaldība, taču saskārās ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi" pretestību. 2023. gadā plānots turpināt jauno zīmju izvietošanu.[14][15] Pirms tam mazāka mēroga zīmes iepriekš tikušas uzstādītas Kārsavā un citur Latgalē.[16][17] Zīmju standarta maiņu veicināja 2021. gada vasarā pieņemtais Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtais Latviešu vēsturisko zemju likums, kurā tiek uzsvērts valsts un pašvaldību pienākums rūpēties arī par latgaliešu rakstu valodas saglabāšanu, tajā skaitā arī uz ceļazīmēm.[14]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Egils Levits. «Latgaliešu valoda (latgaļu volūda) kā valsts valodas paveids». Delfi, 2011. gada 2. novembris.
  2. Nikole Naua. «Enciklopedija.lv», 12.04.2024. Skatīts: 20.05.2024.
  3. 3,0 3,1 «Valsts valodas likums». likumi.lv.
  4. Tautas skaitīšana: Latgalē trešā daļa iedzīvotāju ikdienā lieto latgaliešu valodu
  5. «Par Latgaliešu rakstības noteikumiem». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2024-02-19.
  6. Par latgaliešu vārdu rakstības un fonētiskās transkripcijas principiem skat., piem.: Rudzīte M. Latviešu dialektoloģija. R., 1964; Leikuma L. Gruomota školuotuojim. Lielvārde, 1992; A. Reķēna. Kalupes izloksnes vārdnīca. R., 1998; A. Breidaks. Darbu izlase, R., 2007; Брейдак А. Фонетика латгальских говоров латышского языка: диахрония и синхрония. Автореферат диссертации на соискание ученой степени доктора филологических наук. Вильнюс, 1989 u. c.
  7. V. Lukaševičs. Latgaliešu-latviešu vārdnīca. Daugavpils, 2011; www.vuordineica.lv; Lietuviešu-latviešu vārdnīca. R., 1995; Dabartinės lietuvių kalbos žodynas. V., 1993
  8. «latgaliešu rakstu valoda». Nacionālā enciklopēdija. Skatīts: 2023-07-29.
  9. Sandra Ūdre. «Raksteit latgaliski padūmu laikā». lakuga.lv (latg-LTG), 2020-08-13. Skatīts: 2023-07-29.
  10. «LR Augstākās tiesas Senāta lēmums lietā Nr.A42571907 SKA–596/2009». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. septembrī. Skatīts: 2011. gada 4. septembrī.
  11. «13. Saeimas 2021. gada 16. jūnija plenārsēdes skaņas datnes stenogramma». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 24. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 17. jūnijā.
  12. Saeima.lv. Saeima pieņem Latviešu vēsturisko zemju likumu (16.06.2021.)
  13. Likumprojekts “Latviešu vēsturisko zemju likums” (Nr.788/Lp13) izskatīšanai trešajā lasījumā.
  14. 14,0 14,1 «Balvu novadā ceļazīmes arī latgaliešu rakstu valodā». Lsm.lv (latviešu). 2021-11-24. Skatīts: 2023-07-20.
  15. Zanda Ozola-Balode. «Talsu novada nosaukums tagad arī lībiešu valodā; šādi uzraksti būs vismaz 14 piekrastes ciemos». Lsm.lv (latviešu), 2023-01-17. Skatīts: 2023-07-20.
  16. «Kārsavas novads saglabā ielu norādes latgaliski». Lsm.lv (latviešu). 2016-08-05. Skatīts: 2023-07-20.
  17. Dinija Jemeļjanova. «Uzstāda salu jeb sādžu zīmes latgaliešu valodā». ReTV (latviešu), 2021-06-29. Skatīts: 2023-07-20.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]