Linards Grantiņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Linards Grantiņš (1950) ir latviešu disidents un sabiedriskais darbinieks, viens no organizācijas Helsinki-86 dibinātājiem.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1950. gadā Sibīrijā, kur vecāki un vecvecāki bija izsūtīti 1949. gadā. Atgriezās Latvijā 1956. gadā.[1] 1986. gadā bija viens no Helsinki-86 dibinātājiem, tika apcietināts, pēc atbrīvošanas 1987. gada novembrī Grantiņš piekrita uzstāties Latvijas TV un aicināt nepiedalīties protesta akcijās pie Brīvības pieminekļa.[2] Pēc tam viņam atļāva emigrēt uz Vāciju.

Atrazdamies Rietumos, Grantiņš nezaudēja sakarus ar Atmodas aktīvistiem un nosūtīja tiem tolaik deficīto video un audio tehniku notikumu dokumentēšanai.[3]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Grantiņš atgriezās valstī.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1996. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.[4]

Konflikti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gadā pret Grantiņu sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par darbībām, kas apzināti vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu. 2013. gadā Saeimas deputāts Valērijs Agešins vērsies Ģenerālprokuratūrā un Drošības policijā, aicinot izvērtēt Grantiņa interneta vietnē rakstīto un no Grantiņa saņemtos elektroniskā pasta vēstījumus. Drošības policija nolēma kriminālprocesu neuzsākt.[5][6]

2015. gada jūlijā Grantiņš tika aizturēts, viņa aizstāvis Pāvels Rebenoks aicināja Ģenerālprokuratūru sākt kriminālprocesu, norādot, ka Drošības policijas darbinieki piemērojuši pārmērīgu spēku, kam neesot bijusi objektīva nepieciešamība, jo Grantiņš nepretojās. Tiesībsargs Juris Jansons sakarā ar šo lietu paziņoja, ka "savas kompetences ietvaros veiks darbības situācijas izzināšanai".[7]

Grantiņš ir mājaslapas Tautastribunals.eu dibinātājs, kurā nereti izplatījis skandalozus paziņojumus, asi kritizējot Latvijas politiķus un citas pazīstamas personas un draudot tiem.[8][9][10]

Latvijas juristu apvienības vadītājs R. Bunka 2018. gadā lūdzis ģenerālprokuroru sākt kriminālprocesu par neslavas celšanu un valsts varas piesavināšanos, kuru esot veicis Grantiņš, kā arī lūdzis Ordeņu kapitulu izvērtēt Linarda Grantiņa valsts apbalvojuma anulāciju.[11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]