Pāriet uz saturu

Litija hidroksīds

Vikipēdijas lapa
Litija hidroksīds

Litija hidroksīda kristālrežģis

Litija hidroksīds
Citi nosaukumi litija sārms
CAS numurs 1310-65-2
1310-66-3 (monohidrāts)
Ķīmiskā formula LiOH
Molmasa 24 g/mol
Blīvums 1460 kg/m3
Kušanas temperatūra 735 K (462 °C)
Viršanas temperatūra 1197 K (924 °C)
Šķīdība ūdenī 12,7 g/100 ml (0°C) 12,8 g/100 ml (20°C)

Litija hidroksīds ir neorganiska viela ar formulu LiOH. Tas var eksistēt kā bezūdens LiOH un kā monohidrāts LiOH·H2O,[1] taču abos gadījumos litija hidroksīds ir baltas, higroskopiskas, kristāliskas vielas izskatā. Tas šķīst ūdenī un etanolā. Lai gan LiOH ir stipra bāze, tas ir vājākais no sārmiem.[2]

Ķīmiskās īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Litija hidroksīds ir sārmains un šķīst ūdenī. Šķīdinot ūdenī, tas veido hidroksīda jonu (OH) un litija jonu (Li+)

Litija hidroksīds reaģē ar skābēm, veidojot litija sāļus un ūdeni, piemēram, ar sērskābi (H2SO4):

2 LiOH + 2 H2SO4 → 2 LiSO4 + 2 H2O

Litija hidroksīds tiek iegūts reakcijās ar litija sāļiem, piemēram, litija karbonātu (Li2CO3), un apstrādājot to ar ūdeni. Viena no metodēm ir litija karbonāta un kalcija hidroksīda (Ca(OH)2) reakcija:

Li2CO3 + Ca(OH)2 → 2 LiOH + CaCO3

Litija hidroksīds tiek plaši izmantots bateriju ražošanā, īpaši litija jonu baterijās. Tāpat tas tiek izmantots ķīmiskajā rūpniecībā, piemēram, kā katalizators un kā absorbents oglekļa dioksīdam (CO2) dažādās ražošanas nozarēs.[3]