Livonijas ordeņa landmaršali

Landmaršala, vēlākā ordeņa mestra Brigeneja kapa plāksne Cēsu baznīcā

Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432. gada atradās Siguldas ordeņa pilī.

Pēc ordeņa likvidēšanas 1562. gadā Livonijas maršali tika ievēlēti vienīgi landtāgu laikā to vadīšanai. 1566. gadā Polijas un Lietuvas valdnieks Sigismunds II Augusts Lietuvas lielmaršalu Jāni Hodkeviču iecēla par Livonijas hercogistes hetmani un ģenerāladministratoru.^[1]

Zviedrijas karaliene Kristīne I 1648. gada 17. augustā atjaunoja pastāvīgu Zviedru Vidzemes landmaršala amatu, kas turpināja pastāvēt arī Vidzemes guberņas laikā. Vidzemes landmaršala amatu 1920. gada 29. jūnijā likvidēja Latvijas Republikas valdība.

Livonijas ordeņa landmaršalu uzskaitījums

1237.–1239. Rutgers
no 1241. Verners
no 1279. Gerhards no Kacenelnbogenes† (sagūstīts kaujā ar Nameisi, 1280)
no 1300. Heinrihs
no 1306. Kuno
no 1316. Heinrihs
1324?–1328 Johans Ungnāde
no 1330. Emeko Hake
1342., 1347.–1349. Bernhards no Oldendorfas
1354.–1375. Andreass no Šteinbergas
1375.–1385. Robins no Elcas (Eltz)
1387.–1393. Johans no Oles (Ohle)
1395.–1404. Bernhards fon Hēfelmans (Hövelmann)
1410. Hermanis Finke (Vincke)
1417.–1420. Gerhards Vrēde (Wrede)
1420.–1422. Valrābe fon Hunsbahs (Walrabe von Hunsbach)
1422.–1427. Dītrihs Kra
1427.–1431. Verners fon Neselrode (Nesselrode)
1432.–1434. Franke Kerskorfs
1434.–1435. Heinrihs fon Bokenvorde (von Böckenförde, genannt Schüngel)
1435.–1441. Gotfrīds fon Rodenbergs
1441.–1448. Heinrihs fon Notlebens
1450.–1461. Gothards fon Pletenbergs
1462.–1468. Gerhards fon Malinkrots
1468.–1470. Johans fon Krīkenbeks (von Krieckenbeck, genannt Spor)
1470.–1471. Luberts fon Farsems (von Varssem)
1471. Bernds fon der Borhs (Borch)
1472.–1488. Konrāds fon Hercenrode (Herzenrode)
1489.–1494. Valters fon Pletenbergs
1495.–1501. Heinrihs fon der Brigens (Brüggen)
1502.–1529. Johans fon dem Brēle, saukts Plāters (von dem Broele, genannt Plater)
1529.–1535. Hermans fon Brigenejs (von Brüggenei genannt Hasenkamp)
1535.–1551. Heinrihs fon Gālens
1551.–1556. Kaspars (Jaspers) fon Minsters (von Münster)
1556.–1558. Kristaps fon Neihofs (von Neuhof, genannt Ley)
1558.–1560. Filips Šalls fon Bells† (Schall von Bell)

Atsauces

↑ Privilegium administrandi ducatus Livoniae datum Ioanni Chodkiewicz 25 Aug. 1566 no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 - op. cit. nr. 62.

[1] Privilegium administrandi ducatus Livoniae datum Ioanni Chodkiewicz 25 Aug. 1566 no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 - op. cit. nr. 62.

[1]