Krezoli
| Krezoli | |
|---|---|
 o-Krezola struktūrformula  m-Krezola struktūrformula  p-Krezola struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | C7H8O |
| Molmasa | 108,14 g/mol |
| Blīvums | 1020 - 1050 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra |
29,8 °C (o-krezols) 11,8 °C (m-krezols) 35,5 °C (p-krezols) |
| Viršanas temperatūra |
191,0 °C (o-krezols) 202,0 °C (m-krezols) 201,9 °C (p-krezols) |
Krezoli (metilfenoli, oksitoluoli, C6H4(CH3)OH) - pie fenoliem piederoši aromātiskie savienojumi ar 1 metilgrupu un 1 hidroksilgrupu pie benzola gredzena. Kā visiem divaizvietotajiem benzola atvasinājumiem, krezoliem ir 3 izomēri - orto-krezols (o-krezols), meta-krezols (m-krezols) un para-krezols (p-krezols). Krezoli ir šķidrumi vai cietas vielas, atkarībā no izomēru sastāva un temperatūras. Gaisā krezoli pamazām oksidējas un no bezkrāsainiem kļūst dzeltenīgi līdz sarkanbrūni.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krezolus iegūst no akmeņogļu darvas. Tehnisko krezolu nemēdz sadalīt izomēros. Ja nepieciešami atsevišķi krezola izomēri, o-krezolu atdala no m-krezola un p-krezola, frakcionēti destilējot tehnisko krezolu. m-Krezolu atdala no p-krezola sulfoskābju veidā (m-krezolsulfoskābe sadalās, iedarbojoties ar karstu atšķaidītu sērskābi, bet p-krezolsulfoskābe šādos apstākļos nesadalās).
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krezolam ir vēl izteiktākas dezinficējošas īpašības, nekā fenolam. Tehniskā krezola šķīdumu šķidrajās ziepēs sauc par lizolu (mūsdienās izmanto reti).
Krezola antiseptisko īpašību dēļ to lieto koksnes (dzelzceļa gulšņu) piesūcināšanai.
Krezolu izmanto arī krāsvielu, smaržvielu un sprāgstvielu (trinitrokrezols) iegūšanai.
| ||||||||
