Hidrohinons
Hidrohinons | |
---|---|
![]() Hidrohinona struktūrformula ![]() Hidrohinona molekulas modelis | |
Ķīmiskā formula | С6Н4(ОН)2 |
Molmasa | 110,1 g/mol |
Blīvums | 1300 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 172 °C |
Viršanas temperatūra | 287 °C |
Hidrohinons (para-dihidroksibenzols, С6Н4(ОН)2) pieder pie divvērtīgajiem fenoliem. Hidrohinons ir bezkrāsaini prizmveidīgi kristāli, kas samērā labi šķīst ūdenī.
Hidrohinonam ir izomēri rezorcīns un pirokatehīns, kas atšķiras ar hidroksilgrupu savstarpējo novietojumu molekulā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hidrohinons pirmo reizi tika iegūts, pārdestilējot hinonskābi (Kavents, Peltjē).
Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hidrohinona glikozīds - arbutīns atrodams daudzos augos, piemēram, miltenēs (Arctostaphylos) un viršos. Hidrohinons ir viena no bombardētājvaboļu sekrēta sastāvdaļām.
Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iegūst, reducējot hinonu ar ūdeņradi:
Var iegūt arī no acetilēna un oglekļa oksīda, karsējot katalizatoru klātienē:
2HC≡CH + 3CO + H2O → p-HOC6H4OH + CO2
Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viegli oksidējas atpakaļ par hinonu, tādēļ dzelzs(III) hlorīds hidrohinona šķīdumu nokrāso tumši zaļu, jo veidojas hinona un hidrohinona savienojums — hinhidrons.
Viegli reducē sudraba sāļus.
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tā kā hidrohinons ir labs reducētājs, to izmanto fotogrāfijā kā attīstītāju. Lieto arī krāsvielu sintēzēm, kā antioksidantu un polimerizācijas inhibitoru.
|