Stifnīnskābe
| Stifnīnskābe | |
|---|---|
 Stifnīnskābes struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | C6H3N3O8 |
| Molmasa | 245,11 g/mol |
| Blīvums | 1829 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 180 °C |
| Viršanas temperatūra | sadalās |
Stifnīnskābe (2,4,6-trinitrorezorcīns, C6H(NO2)3(OH)2) ir dzelteni heksagonāli kristāli.
Iegūšana
[rediģēt | labot pirmkodu]Stifnīnskābi var iegūt, nitrējot rezorcīnu.
Īpašības
[rediģēt | labot pirmkodu]Īpašības līdzīgas pikrīnskābes īpašībām. Stifnīnskābes sāļus sauc par stifnātiem.
Izmantošana
[rediģēt | labot pirmkodu]Stifnīnskābi un tās sāļus lieto kā sprāgstvielas, bet tiem ir tādi paši trūkumi kā pikrīnskābei.
Tā kā stifnīnskābe bieži veido nešķīstošus savienojumus ar organiskām vielām, to, tāpat kā pikrīnskābi, lieto organisko savienojumu izdalīšanai un attīrīšanai.
| ||||||||
|