Logo (programmēšanas valoda)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Logo (angl. Logo)
Izveidota 1967. gadā
Autors Seimurs Paperts

Logo (angļu: Logo) ir augstas klases programmēšanas valoda[1], kuras pirmo versiju 1967.gadā izveidoja profesora Seimura Paperta vadīta zinātnieku grupa Mākslīgā intelekta laboratorijā (Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, ASV) sadarbībā ar firmas Bolt, Beránek, un Newman grupu Ollija Forcaiga (Walles Feurzeig) vadībā.

Logo valoda īpaši piemērota pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, lai iepazīstinātu viņus ar programmēšanas pamata koncepcijām (rekursijām, paplašināmībām u.c.). Tāpat, Logo nodrošina vidi, kurā bērni var attīstīt savas spriešanas iemaņas un uzdevumu risināšanas prasmes.

Vispārējie dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bruņurupuča grafikas lietošanas piemērs

Bruņurupuča grafikas līdzekļi ir Logo programmēšanas vides vispazīstamākā daļa.

Logo programmēšanas vides piedāvā programmētājam iebūvēto komandu bibliotēku, interpretatora teksta konsoli un programmu sarakstu, kurā var ievietot instrukcijas jauno funkciju reģistrācijai. Jebkurā Logo programmēšanas vidē ir arī vismaz viens grafisks ekrāns ar vismaz vienu "bruņurupuci".

Logo valodas priekšrocības programmēšanas mācīšanā bērniem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • sākuma soļi programmēšanā notiek spēļu formā, katras komandas izpildes rezultāts uzreiz tiek atspoguļots uz grafiskā ekrāna
  • izpildot vienkāršus uzdevumus, bērni pakāpeniski apgūst tādus programmēšanas pamatjēdzienus, kā rekursija, cikls un citi.

Dažādas Logo realizācijas atbalsta daudzu plūsmu darbību. Logo ir iespēja atdot interpretatoram programmiski izveidotu vārdu sarakstu izpildei.

Logo ir daudz progresīvāks nekā procedūru programmēšanas valodas Basic vai Fortran, kuri parasti tiek izmantoti programmēšanas apmācībā. Tomēr, Logo interpretācijas nesatur pietiekoši labi izstrādātas programmas strādāšanai ar failiem, un šis fakts traucē Logo plašai izplatīšanai, kā īstai programmēšanas valodai.

Sintakse[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Logo valodā tiek izmantoti konstantes trijās formās: skaitlis, vārds un saraksts.

Konstantes “saraksts” ierakstīšanai izmanto kvadrātiekavas. Elementus sarakstā atdala ar atstarpēm. Katrs saraksta elements varētu būt gan skaitlis, gan vārds, gan saraksts.

Saraksta piemērs: [4 g [logo 5] HH] Saraksts sastāv no 4 elementiem, pirmais – skaitlis, otrais – vārds, trešais – saraksts un ceturtais - vārds

Darbības ar konstantēm notiek ar komandu vai funkciju palīdzību. Lietotājs var izmantot gan vidē iebūvētas komandas un funkcijas (angl. primitives), gan izveidot savas.

Programmas Logo valodā raksta rindu secībā. Katra rinda veido komandas vai funkcijas izsaukšanu. Logo interpretators lasa programmu no augšas uz lēju, katru rindu lasot no kreisās puses.

Programmas koda piemērs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

TO HELLO

  PRINT [Hello, World!]

END

Realizācijas un interpretācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Logo realizācijām nav vispāratzīta standarta. Kopš izstrādāšanas Logo valoda pastāvīgi attīstās un pilnveidojas, atstājot bez izmaiņām tikai dažus pamatīpatnības. Pašlaik eksistē daudz Logo dialektu, kuri atšķīrās ne tikai ar iebūvēto komandu un funkciju sarakstu, bet arī ar vides interfeisu – Logo Writer, Micro Words, UCBLogo un daudzi citi. Situācija kļūst sarežģītāka bruņurupuču grafikas izplatīšanas dēļ, kuru kļūdaini sauc par Logo.

Logo interpretatori ir pieejami dažādām platformām un operācijas sistēmām: Windows, DOS, Linux, Mac OS, Unix u.c. Eksistē arī dažādi Logo-dialekti, kā, piemēram, Object Logo, kurš tika izstrādāts 1986. gadā.

Brajans Harvijs, trīssējumu grāmatas par programmēšanas stilu Logo («Computer Science Logo Style») autors, izstrādāja Berkeley Logo. Daudz aģentu Logo versijas — StarLogo un NetLogo.

Sistēmai Microsoft Windows ir pieejama sistēma MSWLogo[2] un viņas jaunākā versija FMSLogo[2][3], kuras tiek plaši izmantotas Lielbritānijas un Austrālijas skolās. ASV skolās izmanto komerciālās realizācijas MicroWorlds Logo[4] un Imagine Logo.

MSWLogo un FMSLogo var izmantot vairākus bruņurupučus un 3D grafiku.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]