Laudoni

Laudonu dzimtas ģerbonis.

Laudonu dzimtas ģerboņa apraksts (no Broces kolekcijas).

fon Laudoni (vācu: von Lauwdohn, vēlāk von Loudon) ir vācbaltu dzimta, kuru priekšteči Ļaudonas pilsnovadā izsekojami līdz Rīgas arhibīskapijas laikam 15. gadsimtā. 1759. gadā ieguva baronu titulu.

Vēsture

Pēc 18. gadsimtā tapušās dzimtas leģendas Laudoni ir cēlušies no 14. gadsimtā Vidzemē ieceļojušiem skotiem, tomēr ticamāk, ka dzimta ir cēlusies no jauktas etniskas vides Ļaudonas pilsnovadā, kura pārvaldei jau pirms 1375. gada bija uzcelta mūra pils pie Svētupes ietekas Aiviekstē. 1432. gada dokumentā minēts, ka Rīgas arhibīskaps Henings nodevis lēnī savam vasalim Oto no Ļaudonas (Otto von Lauwdon) 4 arklus un 6 pūrvietas zemes pie "viņa kunga sētas" Tocītes (Tocenes) upes krastos, kur tā ietek Aiviekstē (1503. gada lēņu grāmatā: antohevende an der Tocen beke, de de vluth in de Ewesten). No šī lēņa vēlāk izveidojusies Toces pusmuižiņa (Totzen). Tātad Oto ir bijis šīs zemes kungs Ļaudonas pilsnovadā arī pirms lēņa piešķiršanas. 13.—15. gadsimtā ir zināmi daudzi gadījumi, kad jaunie zemes senjori iekaroto zemi piešķīra lēnī kristītajiem iepriekšējiem zemes kungiem un viņu karakalpiem, pretī prasot uzticību un pakļaušanos. Aiviekstes upe tajā laikā bija svarīgs tirdzniecības ceļš, gar kuru notika arī karaspēka pārvietošanās militāro konfliktu laikā starp Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeni, vēlāk arī Livonijas-Maskavijas karos, Zviedru Vidzemes laika karos un Lielā Ziemeļu karā. Zināms, ka Poļu-zviedru kara (1600-1629) laikā Ansis Laudons (1583–1626) bijis Indriķa Tīzenhauzena ieroču nesējs (Schildknappe).

Pazīstamākais Laudonu dzimtai piederīgais bija Toces pusmuižas īpašnieka Oto Gerharda fon Laudona ģimenē dzimušais Gideons Ernests fon Laudons (1717 – 1790), 1742. gadā dzimtu ierakstīja Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Dzimtas ģenealoģija

Ansis Ļaudons (Hans Laudohn), Toces muižnieks (1432)

• Pēteris, Toces muižnieks (1461)
  • Oto, Toces muižnieks (1503)
    • Joahims (1558–1586), Ļaudonas muižnieks
      • Ansis (1583–1626), Ļaudonas muižnieks
        • Ansis (1617–1682), Toces muižnieks
          • Gothards Johans (1622–1708), Toces muižnieks, Zviedru Vidzemes karaspēka leitnants
            • Jakobs Johans
            • Johans Gideons (1669–1745), Zviedru Vidzemes karaspēka kapteinis, Bonaventuras muižas īpašnieks, Laudonu vecākās (Sauļu muižas) līnijas ciltstēvs
            • Otto Gerhards (1673—1732), Zviedru Vidzemes karaspēka pulkvežleitnants, Toces muižnieks, Laudonu jaunākās (Toces muižas) līnijas ciltstēvs

• 
  feldmaršals Ernests Gideons fon Laudons
• 
  feldmaršalleitnants Johans Ludvigs Aleksandrs fon Laudons
• 
  Ornitologs Haralds Loudons

Muižas

Dažādos laika periodos dzimtai Latvijā piederēja šādas muižas: Labrenču muiža (Labbrenz, et:Labrenči mõis), Dripatu muiža (Rammenhof, et: Dripati mõis), Ķipēnu muiža (Eck), Bonaventuras muiža, Vinkelmaņa muiža (Winkelmannshof), Lodes muiža (Lodenhof), Zelgauskas muiža (Selgowsky), Gaulhof, Dzērbenes pilsmuiža (Serben), Lizdēnu muiža (Lisden, et:Lizdēni mõis), Ķeižu muiža (Keysen, et:Ķeiži mõis).

• 
  Sauļu muižas kungu māja (2000)
• 
  Bonaventuras muižiņa (2010)
• 
  Dzērbenes pilsmuiža (2000)
• 
  Zelgauskas muiža (Selgowsky, 2001)

Literatūra

• Genealogisches Handbuch des Adels, Limburg/Lahn, C. A. Starke Verlag
  • Adelslexikon, Band VIII 8, Band 113 der Gesamtreihe, 1997, S. 67–68; Band XVII, Band 144 der Gesamtreihe, 2008, S. 425.
  • Genealogisches Handbuch der freiherrlichen Häuser, B 1, Band 7 der Gesamtreihe, 1954, S. 233–236; B 6, Band 62 der Gesamtreihe, 1976, S. 229–235; 17, Band 107 der Gesamtreihe, 1994, S. 205–211
• Gothaisches Genealogisches Taschenbuch der Freiherrlichen Häuser, Justus Perthes, Gotha 1848 (Erstaufnahme); 1849–1939 (Fortsetzungen); 1913 & 1935 (Stammreihe)
• Astaf von Transehe-Roseneck (Bearb.): Genealogisches Handbuch der livländischen Ritterschaft, Görlitz 1929, S. 838–860
• Ferdinand Taubmann von Krsowitz: Laudons Leben und Heldenthaten, Ausgabe 2, Verlag Grund, Wien 1789, (Digitalisat)