Burtnieku draudzes novads

Burtnieku (Burtneek) draudzes novads (1798)

Burtnieku luterāņu baznīca un mācītājmuiža (2015)

Burtnieku draudzes novads (vācu: Kirchspiel Burtneek) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.

Vēsture

Burtnieku novads līdz 13. gadsimtam bija letgaļu Tālavas zemes ziemeļu robežnovads, caur kuru veda senais ceļš no Gaujas ielejas un Sakalu un Ugauniju. Pēc Tālavas dalīšanas 1224. gadā Ramekas novadu līdz Burtnieku ezeram (Astyerwe) ieguva Zobenbrāļu ordenis, vēlāk tas bija viens no Livonijas ordeņa Gaujas koridora novadiem. Livonijas ordeņa mestrs Villekens no Endorpes ap 1284. gadu Burtnieku ezera stāvkrastā uzcēla Burtnieku baznīcu un pili, kas 1357. gadā minēta ar nosaukumu Burtneck. Ilgu laiku pils bija strīdus objekts starp Rīgas arhibīskapiem un Livonijas ordeni, 1366. gadā Livonijas ordenis taisnojās, ka no Burtnieku pilsnovada (castrum Burtenik alias Astigerwe) Rīgas arhibīskaps pats esot atteicies. 1434. gadā pieminēts Burtnieku draudzes novads (Burtenigh).

Draudzes novads bija pakļauts Cēsu komturiem, kopš 1481. gada Livonijas ordeņa mestriem, kas rezidēja Cēsu pilī. Pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1561. gadā Somijas hercogs Juhans Vāsa Viļņā apprecēja Lietuvas dižkunigaiša Sigismunda II Augusta māsu Katrīnu Jagailieti un saņēma Burtnieku pilsnovadu, pievienojot to saviem Somijas īpašumiem. Livonijas kara laikā 1577. gadā pils nopostīta. 1582. gada pilsnovadu iekļāva Pērnavas prezidiāta sastāvā.

Zviedru Vidzemes laikā 1654. gadā ugunsgrēkā nodega Burtnieku Svētās Marijas baznīca, 1669. gadā atjaunota, 1683. gadā uzsāka jaunas gotiskas mūra baznīcas celšanu tagadējā tās atrašanās vietā. 1746. gadā nodega blakus baznīcai esošā Burtnieku mācītājmuiža, 1805. gadā tika atjaunots baznīcas tornis. Latvijas PSR laikā 1962. gadā Burtnieku baznīcu atsavināja draudzei, kas atjaunojās Atmodas kustības laikā 1988. gadā, no 1988. līdz 1993. gadam notika baznīcas restaurācija.

Muižas

Burtnieku draudzes novada muižas 1903. gadā (no Wegekarte des Wolmarschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1903)

Burtnieku draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:

• Burtnieku mācītājmuiža (Pastorat Burtneek)
• Burtnieku muiža (Schloss-Burtneek)
• Luteru muiža (Luttershof), arī Lutres muiža
• Seķu muiža (Sekkenhof, Seckenhof)
• Rūtes muiža (Rutenhof)
• Eiķenu muiža (Heidekenshof, Heidekenhof, Heydekenhof)
• Zvārtes muiža (Swarten)
• Briedes muiža (Wredenhof)
• Dūres muiža (Durenhof, Duhren)
• Jaunburtnieku muiža (Sternhof)
• Baložu muiža (Ballod)
• Sauļu muiža (Saulhof)
• Labrenču muiža (Labbrenz, Labrenzhof)
• Lizdēnu muiža (Lisden)
• Rencēnu muiža (Ranzen)
• Fioren

• 
  Burtnieku viduslaiku pilsdrupas un pilsmuiža (no Pauluči albuma, ap 1830)
• 
  Burtnieku pilsmuiža (20. gs. sākumā)
• 
  Dūres muižas kungu māja

Ārējās saites

• Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 371. lpp.
• August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 119–122. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 12. augustā.
• H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 239–240. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 12. augustā.
• Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 114–119. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 12. augustā.