Ļaudonas viduslaiku pils

Ļaudonas muižas pils (pēc 1920).

Ļaudonas viduslaiku pils (vācu: Schloss Laudon) bija Rīgas arhibīskapijas pils un Ļaudonas draudzes novada centrs 13.-16. gadsimtā Aiviekstes labajā krastā Ļaudonā. Pēc nopostīšanas Livonijas kara laikā 1577. gadā to vairs neatjaunoja. Pēc 18. gadsimta netālu no pilsdrupām uzcēla Ļaudonas muižas ēkas.

Vēsture

1274. gadā Rīgas arhibīskaps Johans I fon Lūne lika agrākā Gerdenes pilsnovada teritorijā pie Svētupes ietekas Aiviekstē uzcelt mūra pili. 1457. gadā Ļaudonas pils (Laudohn) minēta to piļu sarakstā, kam bija savs draudzes novads (kerszpel). 1481. gada februārī Livonijas-Maskavijas kara laikā krievu karaspēks četras nedēļas ar ārkārtīgu nežēlību siroja Vidzemē un uzbruka arhibīskapa pilīm. Livonijas kara laikā 1568. gadā Pārdaugavas hercogistes pārvaldnieks Jānis Hodkevičs Ļaudonas pilsnovadu piešķīra K. J. Bankovam. 1575. gadā Ļaudonas pilsnovads nonāca Tīzenhauzenu dzimtas īpašumā, pils pakļāvās Livonijas karalim Magnusam. 1577. gadā pils atkal nonāca krievu karaspēka rokās, kas to nopostīja. Pēc Livonijas kara beigām 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līguma sarunu laikā krievu nopostīto Ļaudonas pili dēvēja par pilskalnu (latīņu: Horodiscz Laudun, городище Левдун), pēc līguma noslēgšanas Ļaudonas pilsnovadu iekļāva Cēsu vaivadijā.

Zviedru Vidzemes laikā Ļaudonas un Bērzaunes muižas no 1625. gada piederēja ģenerālim Johanam Baneram. 1703. gadā krievu karaspēks muižu nopostīja, no 1738. gada Ļaudonas, Lubānas un Odzienas muižas ieguva Mengdenu dzimta.

Ārējās saites

• Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)