Haralds Loudons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Haralds Loudons
Harald Loudon
Haralds Loudons
Personīgā informācija
Dzimis 1876. gada 11. aprīlī
Ķeižu muiža, Vidzemes guberņa (tagad Jērcēnu pagasts, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1959. gada 1. janvārī (82 gadi)
Berlīne, Karogs: Vācija Vācija
Dzīves vieta Latvija, Vācija
Tautība vācbaltietis
Zinātniskā darbība
Zinātne ornitoloģija
Sasniegumi, atklājumi Austrumeiropas, Aizkaukāza un Vidusāzijas putnu pētnieks

Haralds Georgs Gideons fon Loudons (vācu: Harald Georg Gideon Freiherr von Loudon; dzimis 1876. gadā Ķeižu muižā, miris 1959. gadā Berlīnē, Vācijā) bija vācbaltiešu ornitologs, Berlīnes universitātes ornitoloģijas profesors. Pētījis putnu pavasara migrāciju fenoloģiju, uzsācis masveidīgu putnu gredzenošanu, bijis pirmais putnu sistemātiķis Latvijā. Daudzas viņa aprakstītās putnu pasugas un viena zīlīšu suga (Parus hyrcanus Zarudny & Loudon, 1905) mūsdienu putnu klasifikācijā apzīmētas ar Loudona vārdu.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1876. gada 11. aprīlī Ķeižu (Keysen) muižā netālu no Valmieras barona Viktora Loudona ģimenē. Viņš mācījās Bērzaines ģimnāzijā (Birkenruh) pie Cēsīm. 1890. gadā viņš sāka veidot savu privāto putnu olu kolekciju un novērot ligzdojošos putnus, 1894. gadā veidot Palearktikas putnu ādiņu kolekciju. Līdztekus papildināja savas zināšanas zooloģijā Sanktpēterburgas Ķeizariskās Krievijas Zinātņu akadēmijas Zooloģijas muzejā. Savā pirmajā 1895. gada publikācijā “Par Baltijas provinču ligzdojošajiem putniem” Rīgas Dabas pētnieku biedrības žurnālā viņš apkopoja pieejamo literatūru par Baltijas putnu faunu, papildinot to ar saviem novērojumiem. 1897. gadā viņš sāka saimniekot Lizdēnu muižā (tagadējā Rencēnu pagastā), kur veica putnu fenoloģiskos novērojumus, atzīmējot pirmo putnu parādīšanās datumus ik pavasari vismaz līdz 1917. gadam. 1895.–1911. gadā viņš rīkoja sešas ornitoloģiskās ekspedīcijas uz Krimu, Aizkaukāzu (Tališa kalniem Azerbaidžānas dienvidos) un Centrālāziju. 1907. gadā viņu uzņēma Vācu Ornitologu biedrībā. 1907. gada 20. aprīlī Lizdēnos Loudons apgredzenoja meža pīli, aizsākot putnu gredzenošanu tagadējā Latvijas teritorijā un visā Krievijas impērijā. Vēlāk gredzeni tika uzlikti arī astoņiem baltajiem stārķiem. Nākamajā gadā viņš apgredzenoja jau 65 sešu sugu putnus (laukirbe, baltais stārķis, svilpis, meža pīle, meža pūce un mājas strazds). Pētīja migrējošos putnus Matsalu līcī Igaunijas rietumos (1908-1912) un Lubāna ezera klānos (1914).

Loudona privātā kolekcija, kas līdz 1914. gadam sasniedza ap 20 tūkstošus vienību, glabājās Lizdēnu muižā. Pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas agrārās reformas Loudons pārcēlās uz Berlīni Vācijā, kur bija Berlīnes universitātes ornitoloģijas profesors.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919.–1920. gadā kolekcija glabājās Valmierā nepiemērotos apstākļos, vēlāk to aizveda uz Rīgu. Pēc viņa skolnieka Nikolaja fon Tranzē iniciatīvas 1922. gada 5. jūlijā nelielu daļu no Loudona kolekcijas, galvenokārt Latvijas sugas, nopirka Latvijas Universitātes Zooloģijas kabinets – kopskaitā 444 putnu ādiņas no 161 sugas. Lielākā daļa mūsdienās glabājas tagadējā Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejā, ap 160 putnu ādiņu glabājas Amsterdamas universitātes Zooloģijas muzejā.

Pēdējo grāmatu ar nosaukumu "Lenkorāna ziemā" H. Loudons publicēja 1950. gadā. Miris 82 gadu vecumā Berlīnē 1959. gada 1. janvārī.

Dalība biedrībās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgas Dabas pētnieku biedrības goda biedrs,
  • Vācu mednieku savienības goda biedrs,
  • Ķeizariskās Krievijas Zinātņu akadēmijas Zooloģijas muzeja korespondents,
  • Krievu Ornitoloģiskās komitejas mūža loceklis,
  • Starptautiskās Ornitoloģiskās komitejas pastāvīgais biedrs,
  • Ungārijas Ornitoloģijas institūta goda biedrs

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Die Brutvögel der “Ostseeprovinzen“. Korrespondenzblatt des Naturforscher–Vereins zu Riga 1895; 38: 45–54.
  • Tetrao tetrix L. Lagopus lagopus (L.), Tetrao lagopoides Nilss. juv in Livland. Ornith. Jahrbuch 1897; 8(1): 37–38.
  • Ankunftdaten in Keysen Livland. Ornith. Jahrbuch 1899; 10(5): 191–192.
  • Beitrag zur Kenntnis der ornithologischen Fauna Liv-, Est- und Kurland’s. Ornith. Jahrbuch 1900; 11(5/6): 229–233.
  • Ergebnisse einer ornithologischen Sammelreise nach Zentral-Asien (1901). Ornith. Jahrbuch 1902; 13(3/4): 81–106, 13(5/6): 190–231.
  • Ergebnisse einer ornithologischen Sammelreise nach Zentral-Asien (1901). Ornith. Jahrbuch 1903; 14 (1/2): 45–63.
  • Etwas über das Kleid des mausernden alten Birkhahnes. Baltische Waidmannsblatter 1904; 4(10): 172–175.
  • Welche Vögel überwintern in den Ostseeprovinzen. Baltische Waidmannsblatter 1904 4(18): 311–313.
  • Über das Vorkommen des Steinkauzes Carine noctua (Retz.) in den Ostseeprovinzen. Ornith. Monatsberichte 1906; 14(12): 190–191.
  • Eine Prachtsammlung abnormer und hybrider Wildhühner. Ornith. Jahrbuch 1907; 18(1/2): 52–71, 18(3): 92–103.
  • Zur Ornis der russischen Ostseeprovinzen, 1. Circaetus gallicus (Gmel.). Der Schlangenadler. Ornithologisches Jahrbuch 1907; 18(5/6): 203–206.
  • Eine ornithologische Fahrt an die Matzal Wiek. Loudon H., Buturlin S. A. Journal für Ornithologie 1908; 56: 61–72.
  • Vorläufiges Verzeichnis der Vögel der russischen Ostseeprovinzen Estland, Livland und Kurland. Ann. Museums Zool. Acad. St.-Petersbourg 1909; 3/4: 192–222.
  • Meine dritte Reise nach Zentral-Asien und ihre ornithologische Ausbeute. Journal für Ornithologie 1909; 57: 505–573.
  • Meine dritte Reise nach Zentral-Asien und ihre ornithologische Ausbeute. Journal für Ornithologie 1910; 58: 1–90.
  • Ein neuer Vogel für Livland (Turdus atrogularis). Ornith. Monatsberichte 1910; 18(3): 40.
  • Masseninvasion von Fichtenkreuzschnabeln (Loxia curvirostra). Neue Baltische Waidmannsblätter 1910; 6(14): 326.
  • Zwei Beitrage zur Ornis der russischen Ostseeprovinzen. Ornith. Monatsberichte 1910; 18(1): 1–5.
  • Meine II Fahrt an die Matzalwiek 9. (22.) V – 19. V (1. VI) 1909. Ornith. Jahrbuch 1910; 21(1/2): 1–18.
  • Meine vierte Reise nach Zentral-Asien und Talysch. Januar–März 1908. Bericht über den V Intern. Ornithologen Kongress. Berlin, 1911; 335–369.
  • Ein livlandischer Storch in Südafrika erlegt. Neue Baltische Waidmannsblätter 1912; 9(14): 323.
  • Von Speisezettel unseres Waldkauzes (Sturnium aluco). Neue Baltische Waidmannsblätter 1913; 9(11): 260.
  • Ergebnisse meiner fünften Reise nach dem Talyscher Tieflande und Transcaspien vom 30. I (12. II) bis zum 1. (14.) V 1911. Ann. Museums Zool. Acad. St.-Petersbourg 1914; 18: 431–510.
  • Gyps fulvus in Estland erlegt. Ornith. Monatsberichte 1914; 22(2): 33–34.
  • Ein zweiter Gansegeier (Gyps fulvus) in Ostseeprovinzen. Neue Baltische Waidmannsblätter 1914; 10(2): 33–34.
  • Eine Exkursion nach Lubahn. Neue Baltische Waidmannsblätter 1914; 10(23/24): 493–500.
  • Überlick über die Jagdtierfauna Liv-, Est- und Kurlands. Die Jagd im Balticum. Zus. dest. v. F. Luhr. Riga: 1918; 32–52.
  • Geographische Besonderheiten der ostbaltischen Ornis. Ornith. Jahrbuch 1922; 70(4): 514–516.
  • Lenkoran telen. Budapest: Aquila 1955; 59–62: 357–360.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]