Ludzas pilsētas vidusskola
| Ludzas pilsētas vidusskola | |
|---|---|
| Atrašanās vieta | |
  Ludzas pilsētas vidusskola | |
Blaumaņa iela 4, Ludza, Ludzas novads,  Latvija | |
| Koordinātas | 56°32′28.4274″N 27°43′0.6708″E / 56.541229833°N 27.716853000°EKoordinātas: 56°32′28.4274″N 27°43′0.6708″E / 56.541229833°N 27.716853000°E |
| Informācija | |
| Skolas tips | Publiskā vidusskola |
| Statuss | Aktīva |
| Mācību gads | Septembris—maijs |
| Direktors | Gunārs Strods |
| Pedagoģisko darbinieku skaits | 52 |
| Klases | 1.—12. klase |
| Skolēni | 500 |
| Valodas | Latviešu |
| Stundu saraksta tips | Dienas skola |
| Mājaslapa |
lpvsk |
Ludzas pilsētas vidusskola ir Ludzas novada pašvaldības dibināta vispārējās izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz Pirmajam pasaules karam darbojās Ludzas apriņķa skola. 1921. gada 3. oktobrī Ludzā atvēra privātu reālģimnāziju. 1925. gadā aprīlī skolu savā pārziņā pārņēma valsts, tās nosaukums laikā no 1925. gadā līdz 1940. gadam bija Ludzas Valsts ģimnāzija. 1927. gadā ģimnāzija darbu sāka jaunuzbūvētajā ēkā, kuru atklāja toreizējais izglītības ministrs Rainis. Otrā pasaules kara laikā skolas telpās izvietoja vācu armijas hospitāli. 1944. gadā, vācu armijai atkāpjoties, skolas ēku uzspridzināja.
Šajā pašā gadā nodibināja Ludzas 1. vidusskolu, kas darbojās dažādās pilsētas ēkās. 1961. gadā uzcēla jaunu skolas ēku Blaumaņa ielā 4 ar 600 skolēnu vietām. 1989. gadā Ludzas vidusskolu reorganizēja, izveidojot Ludzas 1. vidusskolu ar latviešu mācībvalodu un Ludzas 2. vidusskolu ar krievu mācībvalodu. Telpu trūkuma un lielā skolēnu skaita dēļ mācību darbs notika divās maiņās.
1999. gadā skola pēc akreditācijas kļuva par Ludzas pilsētas ģimnāziju. 2000. gadā par Pasaules bankas līdzekļiem un ar pašvaldības atbalstu skolā veica renovācijas darbus. 2008. gadā skola ieguva otro korpusu, kas deva iespēju mācību darbu organizēt vienā maiņā. 2008. gadā 2. korpusā ierīkoja pašvaldības finansētu skolas ēdnīcu. 2012. gadā skolā ierīkoja slidotavu, 2013. gadā rekonstruēja skolas stadionu, 2014. gadā pie stadiona ierīkoja āra trenažieru laukumu, 2016. gadā skola saņēma Veselību veicinošas izglītības iestādes statusu.
2021. gadā skolai atgrieza vidusskolas nosaukumu.[1]
Izglītības programmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skola īsteno Izglītības un zinātnes ministrijas licencētas mācību programmas:
- pamatizglītības programma (IP kods 21011111)
- vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (IP kods 31013011)
- vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (IP kods 31011011)
- speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (IP kods 21015611)
Skola un izglītības programmas akreditētas līdz 2028. gada 22. maijam.
Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skolēniem ir iespēja darboties ārpusstundu aktivitātēs un interešu izglītības pulciņos:
- tautas instrumentu ansamblis,
- tautas deju kolektīvs „Žiks” (5 grupas),
- sports un koriģējošā vingrošana,
- peldēšana,
- jaunsargu kustība ar stabilām tradīcijām,
- Junior Achievement skolēnu mācību uzņēmumu programma,
- Vislatvijas skolu projekts „Esi Līderis!”,
- datorika, robotika,
- skolas mācību priekšmetu metodisko komisiju izglītojošie pasākumi skolēniem.
Direktori
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Felicija Brice (1921—1923)
- Jānis Turkopuls (1923—1939)
- Kārlis Sangovičs (1939—1940)
- Staņislavs Rasnačs (1940—1941)
- Osvalds Jansons (1941—1944)
- Vladislavs Minčenoks (1944—1945)
- Jānis Pārpucis (1945—1946)
- Jāzeps Zīmelis (1946)
- Veronika Turčina (1946—1961)
- Zofija Vekša (1961—1962)
- Leonīds Bogdanovs (1962—1966)
- Jevģēnijs Lazarevs (1966—1989)
- Janīna Kušnere (1989—1993)
- Veronika Putāne (1993—2006)
- Dzidra Dukšta (2006—2020)
- Andris Joksts (2021—2022)
- Gunārs Strods (2023—pašlaik)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||