Luijs Godēns
| ||||||||||
|
Luijs Godēns (franču: Louis Godin; 1704. gada 28. februāris — 1760. gada 11. septembris) bija franču astronoms, Francijas Zinātņu akadēmijas loceklis. Strādājis Peru, Spānijā, Portugālē un Francijā.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Luijs Godēns piedzima 1704. gada 28. februārī Parīzē, tēvs — Fransuā Godēns (François Godin), māte — Elizabete Šarona (Elisabeth Charron).[1] Viņš absolvēja Luija Lielā koledžu un mācījās astronomiju pie Žozefa Nikolā Delila (Joseph Nicolas Delisle). 1724. gadā viņš publicēja savu pirmo darbu un kļuva par Francijas Zinātņu akadēmijas locekli. L. Godēnam bija jāturpina rakstīt akadēmijas vēsturi, un viņš tika pilnvarots sniegt ministram un kardinālam de Flerī ieteikumus Zemes formas noteikšanai. L. Godēns ieteica nosūtīt ekspedīcijas uz ekvatoru un polārajiem apgabaliem. Ministrs plānu apstiprināja un piešķīra nepieciešamos līdzekļus. 1734. gadā akadēmija norīkoja zinātniekus Šarlu Marī de la Kondaminu (Charles Marie de La Condamine), Pjēru Bugē (Pierre Bouguer) un Luiju Godēnu ekspedīcijā uz Peru.
Ekspedīcija devās ceļā 1735. gada 16. maijā no Larošelas, pa ceļam piestāja Kadisā, kur uzņēma divus jūras spēku leitnantus, kurus sūtīja Spānijas karalis Filips V. Tālāk ekspedīcija devās uz Santodomingo, kur uzkavējās 6 mēnešus, veicot novērojumus. 1736. gada februārī viņi ieradās Kito, šķērsoja Andus un izveidoja nometni iekšzemē, kur uzturējās nākamos divus gadus.
1738. gadā pētījumi bija pabeigti un L. Godēns pieņēma Peru vicekaraļa priekšlikumu palikt par matemātikas profesoru Limā. Šeit viņš vadīja arī astronomijas kursu. Kad 1746. gadā spēcīga zemestrīce nopostīja lielāko Limas daļu, Godēns veica vērtīgus seismoloģiskos pētījumus, palīdzēja izdzīvojušajiem iedzīvotājiem un gatavoja plānus, kuras no palikušajām celtnēm būtu mazāk pakļautas pēcgrūdieniem.
1751. gadā L. Godēns atgriezās Eiropā, bet atklāja, ka ir gandrīz pilnībā aizmirsts. 1752. gadā viņš uzņēmās jūras spēku koledžas vadīšanu Kadisā. 1755. gadā notika spēcīga zemestrīce Lisabonā, kas bija jūtama arī Kadisā. L. Godēns atkal veica novērojumus un daudz darīja, lai kliedētu publikas aizspriedumus attiecībā uz zemestrīci. Par to Spānijas karalis viņu iecēla dižciltīgo kārtā. 1759. gadā Godēnu uzaicināja uz Parīzi un atjaunoja par Zinātņu akadēmijas locekli, viņš mira atpakaļceļā uz Kadisu.
Godēna vārdā nodēvēti Mēness krāteris Godēns un asteroīds 12715 Godēns.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|