Raimunds Lullijs
Raimunds Lullijs (latīņu: Raymundus Lullius), arī Ramons Ļuļs (katalāņu: Ramon Llull, 1233-1315), bija vēlo viduslaiku katalāņu mistiķis un filozofs. Publicējis apcerējumus arī par maģiju un alķīmiju.
Dzīves gājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1233. gadā Maļorkas galvaspilsētā Palmā, ko neilgi pirms tam Rekonkistas laikā arābiem 1231. gadā bija atkarojis Aragonas karalis Haime I. Viņa tēvs Raimonds Amado Ļuļs bija cēlies no Barselonas un piedalījies Maļorkas iekarošanā. Zināms, ka jaunībā Ramons Ļuļs vadījis Maļorkas karaļa administrāciju, rakstījis dzeju un 1257. gadā apprecējies ar Blanku Pikani, viņiem piedzimis dēls Dominiks un meita Magdalēna.
Pēc tam, kad viņam sapnī atkārtoti parādījies krustā sistā tēls, Ramons Ļuļs pameta karaļa galmu, iestājās franciskāņu ordenī un deviņus gadus esot pavadījis Maļorkas klosteros, iespējams arī Monpeljē Universitātē. Tur viņš studēja latīņu valodu, filosofiju, teoloģiju, dabaszinātnes, medicīnu un tieslietas, kā arī no kāda verga arābu valodu, loģiku un sūfismu. Tolaik viņš arābiski uzrakstīja savus pirmos sacerējumus par Al-Gazali loģiku un enciklopēdisko "Pārdomu grāmatu par Dievu" (1272), kas drīz tika pārtulkotas latīņu un katalāņu valodā.
Savu vēlāko dzīvi viņš veltīja trīs ideju īstenošanai — mācībai par loģisku patiesības atklāsmi (ars generalis, ars universalis, ars magna), misionāru skolu dibināšanai un misionāru ordeņa izveidei no tolaik esošajiem bruņinieku ordeņiem.
Lai pievērstu arābus kristietībai, Ramons Lullijs aicināja ieviest arābu valodas mācīšanu Eiropas universitātēs, tikās ar dažādu valstu valdniekiem un Romas pāvestiem. 1311. gadā piedalījās Vjennas koncilā, kas pieņēma lēmumu likvidēt Templiešu ordeni un atbalstīja arābu, aramiešu un ebreju valodas mācīšanu Eiropas universitātēs.
Viņš vairākas reizes ar kuģi devās uz Tunisiju, kuras valdnieks it kā izrādījis interesi par kristietību. Pēdējā brauciena laikā 1314. gadā musulmaņu pūlis viņu nomētāja ar akmeņiem un viņš mira 83 gadu vecumā Palmā, kur tika apglabāts Maļorkas Sv. Franciska baznīcā.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Compendium logicae Algazelis
- Llibre de contemplació en Déu (1276)
- Ars demostrativa (Montpellier, 1274?)
- Llibre de oracions e contemplació del entenimient' (1275)
- Libro del Orden de Caballería (Maļorka, 1281)
- Art de contemplació (1287)
- Les cents noms de Déu (1289)
- Libro de los mil proverbios
- Félix jeb Libro de las maravillas
- Árbol de la filosofía desiderativa (1290)
- Blanquerna
- Ars magna et ultima
- Lo Desconhort (Roma, 1295)
- El árbol de la ciencia (Roma, 1296)
- Arbre de filosofia d'amor (1298)
- Cant de Ramon (Parīze, 1299)
- Libro del ascenso y descenso del entendimiento (Montpellier, 1304)
- Liber de fine (Montpellier, 1305)
- Liber de reprobationis aliquorum errorum Averrois (Parīze, 1310)
- Vida coetània (autobiogrāfija, Parīze, 1311)
- Liber de Deo et de mundo (Tunisa, 1315)
- Liber de maiore fine intellectus amoris et honoris (Tunisa, 1315)
Kopoti raksti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Opera. Strasbūra: 1651
- Beati Raymundi Lulli doctoris illuminati et matyris Opera 8 sējumos, Mainca: 1721—1742
- Obres de Ramon Lull 21 sējumā, Palma de Mallorca: 1906—1950
- Nova edició de les obres de Ramon Llull. Palma de Mallorca 1990
- Selected works of Ramon Llull (1232—1316) 2 sējumos, ed. and transl. by Anthony Bonner. Prinstona: Princeton University Press, 1985, ISBN 0-691-07288-4. (The Book of the Gentile and the Three Wise Men; Ars Demonstrativa; Ars Brevis; Felix: or the Book of Wonders; Principles of Medicine; Flowers of Love and Flowers of Intelligence)
|