Luxor (uzņēmums)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Luxor AB
Tips Kapitālsabiedrība
Darbības joma elektroaparātu ražošana
Dibināts 1923. gads
Galvenais birojs Mūtala, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Produkti radioaparāti, atskaņotāji, televizori, datori

Luxor AB bija Zviedrijā reģistrēts uzņēmums, kas ražoja radioaparātus, atskaņotājus, televizorus, datorus un citas elektroniskās iekārtas. Galvenais birojs atradās Mūtalā. Dibināts 1923. gadā. Luxor ražotnes pamazām tika aizvērtas pēc pievienošanas Somijas uzņēmumam Nokia 1984. gadā.

Luxor zīmols kopš 2006. gada pieder Turcijas sadzīves tehnikas ražotājam Vestel.

Luxor rūpnīcas iekšpusē 1934. gadā

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1923. gadā Aksels Haralds Holstensons (Axel Harald Holstensson) dibināja uzņēmumu Radiofabriken Luxor. Nosaukums veidots pēc Ēģiptes pilsētas Luksoras, netālu no kuras iepriekšējā gadā tika atklātas faraona Tutanhamona kapenes.[1]

Sākotnēji uzņēmums ražoja detektoruztvērējus, ar kuriem varēja uztvert tikai vietējās raidstacijas. Drīz vien viņi sāka heterodīna radio izlaidi, ar kuru varēja uztvert arī ārzemju stacijas. Sāka izlaist radioaparātus ar iebūvētiem skaļruņiem.

1934. gadā uzņēmums pārreģistrēts kā Luxor Radio AB. 1934. gadā sākts ražot plašu atskaņotāja mainītājs, kurā varēja ielādēt līdz 10 platēm.

1945. gadā Luxor iegādājās bankrotējušo Skandinaviska Radio AB ar zīmolu Skantic. 1948. gada rūpnīca tika pārcelta uz jaunām telpām. 1949. gadā Luxor izlaida skaņas ierakstītāju magnefonu, kas bija bāzēts uz ASV patentu, bet tālāk uzlabots. Magnefonus pārdeva atsevišķi vai integrēja radiokomplektā. Vēlāk magnefonus aizstāja magnetofoni.

1955. gadā uzņēmums sāka ražot televizorus. 1965. gadā Luxor izlaida Zviedrijā pirmo bateriju televizoru. 1964. gadā izlaista Zviedrijā pirmā televīzijas kamera. 1967. gadā Luksor sāka ražot krāsu televizorus pēc Telefunken patenta. 1969. gadā izlaists pirmais Zviedrijā izstrādātais krāsu televizors.

1976. gadā ugunsgrēks izpostīja lielu daļu rūpnīcas. Samazinoties produkcijai, Zviedrijas tirgū pieauga importētās elektronikas imports (galvenokārt no Tālajiem Austrumiem) un cenu karš. Drīz tika pārtraukta radioaparātu, atskaņotāju un magnetofonu ražošana. Austrumos ražotus portatīvos radioaparātus pārdeva ar Luxor zīmolu. 1970. gadu vidū sākta videospēļu izlaide. 1978. gadā sākta personālo datoru ražošana.

1979. gadā uzņēmums bija tuvu bankrotam, kuru atrisināja ar nacionalizāciju. Luxor AB tika sadalīts trīs meitas uzņēmumos: Luxor Konsumentelektronik AB (televīzija), Luxor Electronics AB (elektronika automašīnām un mazie skaļruņi), Luxor Datorer AB (datori) un Luxor Parts AB (apkalpošana, rezerves daļas).

1984. gadā Zviedrijas valdība pārdeva Luxor Somijas uzņēmumam Nokia. Luxor tika apvienots ar tajā pašā gadā iegādāto Somijas televizoru ražotāju Salora, kura rūpnīca atradās Salo. 1986. gadā Zviedrijā pārtraukta datoru ražošana un pārcelta uz Somiju. Datoru nodaļa Luxor datorer AB pārdēvēta par Nokia-Luxor Information System AB; 1987. gadā tā pārdēvēta par Nokia Information System AB.[2][3]

1991. gadā televizoru krīzes iespaidā tika samazināts darbinieku skaits. 1992. gadā televizoru ražošana Mūtalā pārtraukta un pārcelta uz Somijas pilsētu Turku. Zviedrijā atstāta kabeļtelevīzijas satelītuztvērēju izgatavošana. 1996. gadā Luxor Parts pārdots Honkongas uzņēmumam Semi-Tech. Puse no automašīnu elektronikas biznesa pārdota Autoliv; atlikušo daļu pārdeva 1998. gadā. 1997. gadā automašīnu skaļruņu bizness pārdots ASV audioiekārtu ražotājam Harman. 1998. gadā ciparu televīzijas aparatūras ražotne pārdota ASV SCI (Space Craft Incorporation); kura Mūtalas rūpnīcu aizvēra 2002. gadā. 2006. gadā Luxor zīmolu iegādājās Turcijas sadzīves tehnikas ražotājs Vestel.

Datori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1979. gadu beigās uzņēmums Dataindustrier AB (DIAB) izstrādāja Zviedrijā pirmo mājas datoru ABC 80 (Advanced Basic Computer 80).[4] Tā ražošanu veica Luxor. ABC 80 bija bāzēts uz Zilog Z80 8 bitu mikroprocesoru, kas darbojās 3 MHz frekvencē un bija apgādāts ar 16 kB RAM. Tam bija BASIC interpretators.

1981. gadā izlaists ABC 800, kas bija paredzēts lietošanai birojā. Tam bija Z80 procesors (3,58 MHz), 32 kB RAM un 32 kB ROM. Tas varēja attēlot 8 krāsas un atbalstīja 5,25" diskešu iekārtas. 1983. gadā izveidotas modifikācijas ABC 802 (tikai teksta režīms, ar iebūvētu monitoru) un ABC 806 (attīstīta grafika ar lielāku atmiņu). Šīm modifikācijām izveidota operētājsistēma UFD-DOS (User File Directories DOS)

1984. gadā izveidots datortīkls LuxNET (saukts arī par ABC-NET).[4]

1985. gadā izlaists ABC 9000 ar Motorola 68010 procesoru, 1 MB atmiņu. Tas izmantoja Unix veida operētājsistēmu ABCenix, kas izveidota no DNIX. Tajā pat laikā izlaista vienkāršāka modifikācija ABC 1600 ar Motorola 68000.

Pēc tam, kad Luxor nonāca Nokia īpašumā, 1986. gadā pārtraukta datoru ražošana. 1986. gadā izstrādāts modelis ABC 1200 (AWS) ar Intel 80286 procesoru un MS-DOS operētājsistēmu, bet tā ražošana notika Somijā.[2]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Sagan om Luxor - från rörmontage till digitalboxar.
  2. 2,0 2,1 «ABC-1200». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 12. novembrī.
  3. «En Svensk dators födelse». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 14. novembrī.
  4. 4,0 4,1 The History of Luxor ABC Microcomputers

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]