Māllēpe
| Parastā māllēpe Tussilago farfara | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Cilts | Krustaines (Senecioneae) |
| Ģints | Māllēpes (Tussilago) |
| Suga | Parastā māllēpe (T. farfara) |
 Parastā māllēpe Vikikrātuvē | |
Parastā māllēpe (Tussilago farfara) ir kurvjziežu dzimtas suga. Tā ir vienīgā suga māllēpju ģintī. Māllēpes ir viena no krustaiņu (arī cinerāriju) cilts ģintīm. Māllēpju dabiskais izplatības areāls ir Eiropa un Āzijas rietumi un vidus daļa. Tās izmanto tradicionālajā medicīnā. Māllēpju zinātniskais nosaukums Tussilago ir cēlies no latīņu vārda tussis, kas nozīmē ‘klepus’.
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]Māllēpēm ir ložņājošs saknenis, no kura agri pavasarī izaug sīkām, zvīņveidīgām lapiņām klāti ziedneši, kuru galos spilgti dzelteni ziedu kurvīši. Pēc noziedēšanas attīstās apaļas vai nierveida lapas uz gara kāta. Lapas palielas, līdz 20 cm platumā. Vecākām lapām, virspuse kaila un tumši zaļa, bet apakšpuse — sudrabaina un tūbaina. Jaunām lapiņām abas puses tūbainas.[1][2]
Ķīmiskais sastāvs
[labot | labot pirmkodu]Māllēpju lapas satur gļotvielas, glikozīdus, karotinoīdus, miecvielas, dažādas organiskās skābes un citus savienojumus. Ziedos atrodami karotinoīdi, miecvielas, fitosterīni, flavonoīdi u.c.[2]
Izmantošana
[labot | labot pirmkodu]Māllēpju sastāvā ir aktīvās vielas ar pretiekaisuma un mīkstinošu iedarbību, tās veicina arī bronhu un sviedru dziedzeru sekrēciju. Māllēpju tēju un uzlējumu lieto lielākoties dažādu elpceļu saslimšanu ārstēšanai.[2] Māllēpes ārstnieciskās īpašības, it sevišķi pretiekaisumu iedarbību, atbalsta arī zinātniski pētījumi.[3]
Tautas medicīnā svaigu māllēpju lapu sulu dzer pret tuberkulozi.[2]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «parastā māllēpe - Tussilago farfara L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2025-05-04.
- 1 2 3 4 H. Rubine, S. Ozola, V. Eniņa. Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana. Rīga : Zvaigzne, 1974. 171–173. lpp.
- ↑ Chen, S.; Dong, L.; Quan, H.; Zhou, X.; Ma, J.; Xia, W. (2020-10-16). "A review of the ethnobotanical value, phytochemistry, pharmacology, toxicity and quality control of Tussilago farfara L. (coltsfoot)". Journal of Ethnopharmacology 267.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- «Parastā māllēpe - Tussilago farfara». Sugu enciklopēdija "Latvijas daba".
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|